"Piecus gadus mūsu durvis ir bijušas plaši atvērtas, uzņemot vairāk nekā miljonu apmeklētāju. Vairāk nekā tūkstotis notikumu aizvadīti, pateicoties Liepājas Simfoniskajam orķestrim, Liepājas Mūzikas un mākslas vidusskolai, Liepājas teātra skatuves māksliniekiem un dažādām neatkarīgajām radošajām apvienībām. Šīs biežās tikšanās ir iespējamas, pateicoties Liepājas pašvaldībai, Valsts kultūrkapitāla fondam un jums, dārgie klausītāji! Paldies, ka visus šos piecus gadus esat kopā ar mums!" svētku vakarā uzsvēra koncertzāles vadītājs Timurs Tomsons.
Atminoties neseno vēsturi, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunars Ansins atzīmēja: "Šodien atcerējos koncertzāles atklāšanu pirms pieciem gadiem. Smaržas no parketa, bailes, vai liepājniekiem koncertzāle nebūs par lielu, vai piepildīsim to ar saturu? Šodien varu teikt – jā, mēs to esam izdarījuši! Šī nav tikai ēka, kas iezīmēta Liepājas sirdī. Tā ir ēka, kas piepildīta ar kultūru un saturu!" Uzrunas noslēgumā G. Ansiņš pasniedza piemiņas un pateicības dāvanu koncertzāles idejas autoram, bijušajam Liepājas Simfoniskā orķestra vadītājam Imantam Resnim.
Jubilejas koncertprogrammas saturu un konceptu veidoja muzikologs Orests Silabriedis, kurš vakara garumā skatītājiem atklāja līdz šim mazāk zināmus faktus par pilsētas profesionālās mūzikas dzīvi jau no Kurzemes Hercogistes laikiem. Vakara gaitā tika izgaismoti pilsētai nozīmīgākie pagājušo gadsimtu mūzikas meistari — diriģents Arvīds Jansons un operdziedātāja Iraīda Jansone, Liepājas operas solists Mariss Vētra, komponists Alfrēds Kalniņš, ilggadējais orķestra mākslinieciskais vadītājs Imants Resnis un citas spožākās personības.
Vēsturiski skanisku ieskatu Liepājas bagātajā muzikālajā vēsturē klausītāji varēja baudīt un retrospektīvā ceļojumā doties kopā ar pianisti Agnesi Egliņu, soprānu Margaritu Vilsoni, tenoru Artjomu Safronovu un Liepājas Simfonisko orķestri diriģenta Gintara Rinkeviča vadībā. Koncerta otrajā daļā izskanēja pasaules klasika — Pētera Čaikovska Koncertu vijolei un orķestrim apmeklētāji izdzirdēja spožā un starptautisku atzinību iemantojušā solista Daniela Lozakoviča izpildījumā.
"Es nebiju gaidījis, ka šī koncertzāle būs tik liela, skaista, jauna un vērienīga! Man pat šeit patīk labāk nekā jaunajā Elbas Filharmonijā!" pēc koncerta šī brīža vijolmākslas pasaules brīnums Daniels Lozakovičs.
"Pieci gadi ir laiks, kas mums ļāvis saprast, kurp dodamies un mums ir bijusi laime uz šīs skatuves sveikt visdažādākās pasaules mūzikas zvaigznes. No teju visiem planētas kontinentiem un vairāk nekā 70 pasaules valstīm. Lielais dzintars ir kļuvis par nozīmīgu mūzikas un kultūras notikumu centru Latvijā. Kurzemes spītība nav ļāvusi mūzikai pārstāt skanēt arī šajā laikā," akcentēja koncertzāles mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča.
Mūzikas mīļotāji un entuziasti tika aicināti arī uz vēsturisku pirmskoncerta lasījumu Liepājas kultūras akvarelis. Ceļš mūzikā līdz Lielajam dzintaram. Pētījumā par Liepājas mūzikas un radošās dzīves vēsturi dalījās Liepājas Universitātes pētnieces - profesore Ilze Valce un mākslas zinātņu doktore Vēsma Lēvalde.
Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecība tika sākta 2013. gadā, bet jau divus gadus vēlāk - 2015. gada 6. novembrī koncertzāle tika atklāta. Daudzfunkcionālais mūzikas un mākslas centrs ir mājvieta Liepājas Simfoniskajam orķestrim un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolai, kā arī Liepājas teātra pagaidu mazajai zālei. Ik gadu koncertnamā norisinās vairāk nekā 200 dažādi notikumi, aptverot plašu mākslas, korporatīvo un izglītojošo notikumu loku - koncertzālē skan simfoniskā un klasiskā mūzika, pasaules un populārā mūzika, norit izglītojošie pasākumi un meistarklases, tiek organizēti koru mūzikas, kamermūzikas un solokoncerti, dažādi notikumi bērnu un jauniešu auditorijai, dejas un teātra mākslas performances, kā arī mākslas izstādes, korporatīvi un saviesīgi notikumi, konferences, apmācības un prezentācijas.