Nevar apskaust mākslinieci, kurai jākāpj uz skatuves Arēnā Rīga divas dienas pēc Kailijas Minogas šova, bet atšķirība koncertu budžetā neliecina par mūzikas kvalitāti. Jā, Līza Stensfīlda pašlaik nav popularitātes virsotnē, taču viņas balss intonācijas joprojām silda fanu sirdi un iedvesmo arvien jaunas britu dziedātājas – Adeli, Džesiju Veiru un citas. 80. gadu beigās – 90. gadu sākumā Līza Stensfīlda bija liela, globāla popzvaigzne. Viņa ieguvusi trīs prestižās Brit un divas Aivora Novello balvas (tās pasniedz dziesmu autoriem), uzstājusies Vemblija stadionā par godu Fredija Merkurija piemiņai kopā ar Džordžu Maiklu un Queen (viņu kopīgi izpildītā kompozīcija These Are the Days of Our Lives joprojām skan lieliski). Līzas Stensfīldas dziesma Someday (I’m Coming Back) bija iekļauta filmas Miesassargs/The Bodyguard (1992) skaņu celiņā, taču palika Vitnijas Hjūstones hitu ēnā.
Viena no skaistākajām Līzas Stensfīldas balādēm In All the Right Places, kuru komponējis leģendārais kinomūzikas autors Džons Berijs, skanēja drāmā Nepiedienīgs piedāvājums/Indecent Proposal (1993) ar Robertu Redfordu un Demiju Mūru galvenajās lomās. Jūs droši vien atceraties Līzas videoklipu Never, Never Gonna Give You Up – viņa izkāpj no vannas un pilnīgi kaila dodas romantiskā pastaigā pa pilsētu. Kādā nesen sniegtā intervijā Līza Stensfīlda aizstāvēja dziedātāju tiesības parādīties klipos plikām: "Neviens viņas nepiespiež to darīt – ja Mailija Sairusa filmējas kaila, tā ir viņas, nevis kāda cita izvēle. Es biju kaila trijos savos klipos!"
Tomēr ne jau par plikumiem, bet par balsi un dziesmām mēs mīlam Līzu Stensfīldu. Viņa ir brīnišķīga vokāliste, kura izpaužas soulmūzikā, fankmūzikā, R&B, disko un deju mūzikā, džezā un svingā. Savs raksturs, stils, ritma izjūta, dikcija un tas, ko sauc par grūvu, mūzikas iekšējo vibrāciju, – Līzai Stensfīldai tas viss ir. Cik žēl, ka viņa ir gandrīz aizmirsta.
Par saviem skolotājiem māksliniece uzskata Petsiju Klainu, Brendu Lī, Aretu Frenklinu, Billiju Holideju, Daienu Rosu, Etu Džeimsu, Mārvinu Geiju, Čaku Hānu, Beriju Vaitu un Prinsu. "Man vienmēr ir patikusi kantrimūzika, soulmūzika un viss, ko izdeva ierakstu kompānija Motown. Šiem žanriem ir kas kopīgs – dziesmās ir ļoti emocionāli stāsti. Tie pirmām kārtām uzrunā jūtas, nevis prātu. Man arī patīk stāstīt stāstus. Vokāli es izmantoju soulmūzikas paņēmienus, savukārt saturiski mans materiāls ir tuvāks kantrimūzikai – jūs klausāties dziesmu, un asaras sariešas acīs."
Līza Stensfīlda ir visu savu dziesmu līdzautore (tiesa, viens no dziedātājas lielākajiem hitiem Never, Never Gonna Give You Up ir aizlienēts no R&B un soulmūzikas milža Berija Vaita repertuāra), viņai palīdz vīrs Īens Devenijs – viņi strādā kopā gandrīz trīs gadu desmitus. Viņa vairākkārt atteikusies no žūrijas locekles lomas televīzijas talantu šovos. Līza Stensfīlda nevēlas ierakstīt kaverversiju albumus (tā ir ejoša prece!) un doties kopīgās turnejās ar 80. gadu pabālējušajām zvaigznēm.
Šogad pēc desmit gadu pauzes albumu izdošanā Līza Stensfīlda laidusi klajā disku Seven. Var teikt, ka atgriezties mūzikas apritē viņu pamudinājušas jaunākās paaudzes soulmūzikas zvaigznes – Eimija Vainhausa, Adele, Dafija, Emeli Sandē, Džesija Veira. Cilvēki atkal sāka klausīties tādu mūziku, kādu savulaik izpildīja Līza Stensfīlda. "Pirms dažiem gadiem es atgriezos ierakstu studijā, saprazdama, ka ir pienācis brīdis, kad beidzot es varu kaut ko paveikt. Es sev teicu: ja es to neizdarīšu tagad, es to neizdarīšu nekad. Tas ir mans pēdējais šāviens! Domās sapurināju sevi: Saņemies! Saķemmējies! Nomazgājies!" stāsta māksliniece.
"Man negribējās steigties, jo es zināju, ka pirms tam klausītāji ilgu laiku interesējās par cita veida mūziku. Nav jēgas censties būt veiksmīgai un radīt dziesmas, kuras nepatīk man pašai. Savukārt izdot labu albumu nepareizā laikā arī ir neprātīgi – tas nozīmē izmest to miskastē. Pieļauju, ka klausītāji to nesaprastu – kāpēc es atgriežos ar tādu mūziku, kad visi ir pārņemti ar kaut ko pavisam citu. Patiesībā es neiederos nevienā žanrā, tāpēc es tik ilgi gaidīju, lai nāktu klajā ar jaunu albumu. Tas, ko es daru tagad, būtiski neatšķiras no visa, ko darīju agrāk. Taču tas atšķiras no tās mūzikas, kas kļuva populāra pēdējos desmit gados, kad es klusēju. Ja tas, kas tev sanāk vislabāk, neiederas kopējā kontekstā, kāpēc tev būtu jāmainās un jādara kaut kas cits, kas tev nepadodas tik labi? Mūzika un popularitāte ir cikliska parādība. Pienāk brīdis, kad tu vairs neiederies. Tieši tā es jutos. Tagad durvis nedaudz paveras, un es tajā ailē iebāžu kāju, lai tās neaizvērtos!"
Viņa uzsver, ka pirms desmit gadiem apzināti samazinājusi savas aktivitātes mūzikas industrijā. Popularitāte viņu iztukšoja, padarīja mazāk pārliecinātu par savām spējām: "Es gribēju aizbēgt no visa. Man gribējās mieru un vientulību. Tā es gandrīz kļuvu par lauksaimnieci – dzīvoju provincē, skraidīju gumijniekos un ar lakatu ap galvu. Tas man bija nepieciešams, lai es varētu atgūties." Tajā laikā, kad Līza neuzstājās, viņa filmējās kino un televīzijas seriālos (piemēram, Mis Mārpla); viena no filmām ar mūziķes līdzdalību ir Mīlestības robeža/The Edge of Love (2008) ar Keiru Naitliju, Sjenu Milleri un Kilianu Mērfiju galvenajās lomās. 2002. gadā uz Londonas skatuves viņa spēlēja izrādē Vagīnas monologi.
Pat klusuma gados viņa turpināja sacerēt dziesmas. Pēdējā laikā māksliniece to dara, izmantojot aifonu un aipadu. "Idejas bieži rodas, kad es, piemēram, sēžu restorānā, un tad man steidzami jāizskrien ar aifonu uz tualeti, lai ierakstītu šo frāzi vai melodiju. Cilvēki domā, ka man ir kuņģa problēmas, taču patiesībā es tikai gribu pierakstīt dziesmas ideju. Agrāk es visu laiku pierakstīju idejas uz cigarešu paciņām. Tad es tās histēriski visur meklēju: kur man pazuda viens no pantiem? Piedziedājums ir pierakstīts uz sērkociņu kastītes, bet kur ir tas sasodītais pants?! Es jau trīs gadus nesmēķēju," saka Līza Stensfīlda.
Līza Stensfīlda
Arēnā Rīga 4.XI plkst. 19.30
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 30–70