Titullomu atveidos izcilais vācu baritons Kristiāns Gerhāers, Voceka mīļoto Mariju dziedās vācu soprāns Anja Kampe. Voceka pirmizrāde Vīnē notika pirms desmit dienām. Kino un drāmas teātra režisors Saimons Stouns ir slavens ar laikmetīgu klasikas interpretāciju, pēdējos gados viņš arvien biežāk strādā operā. Viņa iestudētā Voceka darbība risinās mūsdienu Vīnē. "Man ir svarīgi, lai stāsts skatītājiem tiktu pasniegts viņiem pazīstamā pasaulē. Gan Georgs Bīhners, kura drāma Voiceks ir operas libreta pamatā, gan Albāns Bergs ir pielikuši lielas pūles, lai attēlotu aktuālo realitāti. Būtu nepareizi aizēnot darba pārlaicīgo spēku, atstājot to pagātnē, kas mums ir sveša," saka Saimons Stouns.
"Voceka tēma ir universāla, un man būtu žēl, ja sižets tiktu atstāts tikai militārajā vidē. Būtu pārāk šauri, ja visas šajā darbā aprakstītās represijas, brutalitāte, ļaunprātība un sadisms tiktu iespiests pagātnes biotopā. Fatālās sekas, kas rodas, kad daži indivīdi iegūst varu pār citiem un pazemo viņus, ir visaptverošas un attiecināmas uz jebkuru sabiedrību. Nevajag brīnīties, ka cilvēki, kuri tiek pazemoti un pret kuriem izturas kā pret dzīvniekiem, atgriežas pie atavistiskiem, pirmatnējiem reakcijas modeļiem. Ja cilvēki, kuri ir nabadzīgāki un vājāki par citiem, tiek aizvainoti un uzskatīti par nenozīmīgiem, viņi var kļūt par briesmoņiem. Ne velti jau pirmajā ainā sarunā ar kapteini Voceks apgalvo, ka viņš dzīvotu pavisam citādu – morāli nevainojamu – dzīvi, ja nebūtu nabadzīgs. Diemžēl šī darba aktualitāte kopš Bīhnera un Berga laikiem nav mainījusies, jo plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem nav novērsta līdz pat šai dienai. Gluži pretēji – pēdējos gados tā atkal ir palielinājusies," apgalvo režisors.
Saimons Stouns salīdzina Voceku ar dokumentālu filmu, jo Bīhners lugā izmantojis reālus faktus: "Skatītājiem tiek diezgan objektīvi parādīts, kas var notikt, kad upuri tiek aizskarti un pazemoti un kādi psiholoģiskie mehānismi tad iedarbojas."
Diriģents Filips Žordāns uzsver: "Albānu Bergu par vienu no izcilākajiem XX gadsimta operas komponistiem padara viņa fascinējošais talants radīt skatuves darbus, teatrālā domāšana un iztēle, tehniskā pilnība un dramaturģijas izjūta." Diriģents pievērš uzmanību Voceka partitūras bagātībai: jau operas sākumā var saklausīt gan žīgas elementus, gan Bēthovena Pastorālās simfonijas citātus, vēlāk – Berga skolotāja Arnolda Šēnberga Gurres dziesmu citātus. Precīzi pirms simt gadiem pabeigto Berga operu ietekmējis arī Vāgners, Debisī un Stravinskis. Lai gan opera ir traģiska, tajā ieskanas ironija un daudzu personāžu saknes ir meklējamas commedia dell’arte stihijā. Bieži vien komiskais ļaunums padara tēlus vēl nežēlīgākus, košākus un asākus. "Tas viss parāda, cik atvērta bija Berga domāšanas pasaule un ka tā laika komponisti skatījās pāri savam apvārsnim," secina Filips Žordāns.
Titullomas atveidotājs Kristiāns Gerhāers raksturo Voceku kā ideālu literārās operas paraugu: "Komponists respektēja Bīhnera oriģinālu. Operā nav radikālu saīsinājumu, kopumā teksts ir līdzīgs drāmai Voiceks – īpaši tas attiecas uz darba kompaktumu un jēgas koncentrāciju, kas operai ir tik ļoti nepieciešama. Bergs ar savu mūziku šo jēgpilnību ir padarījis vēl skaniski precīzāku. Voceks ar savu kodolīgumu, dziļumu un muzikāli formālo pilnību ir perfekta opera. Par spīti tēmas drūmumam, šī opera vienmēr sagādā prieku manam garam. Satikšanās ar to katru reizi man sniedz piepildījumu un iekšēju atvieglojumu. Vocekā apvienojas Bīhnera teikumu jēgpilnība (ne vārda par daudz) ar Berga mūzikas jutekliskumu (ne nots par daudz), un es katru reizi no jauna sasniedzu virsotni muzikālā teātra pasaulē."
Informācija: play.wiener-staatsoper.at