Jenūfu ir iestudējis vācu režisors Klauss Gūts. Pie diriģenta pults – ungāru maestro Henriks Nānāši.
Londonas Jenūfa ir vēl viens spilgts Asmikas Grigorjanas darbs, kas ir nostiprinājis viņas statusu opermākslas hierarhijā – pašlaik viņa ir viena no aktuālākajām, karstākajām zvaigznēm. Lietuviešu māksliniece ir unikāla ar savu enerģiju un klātbūtnes spēku – katrs mirklis uz skatuves ir intensīvs un piepildīts, Asmika Grigorjana elektrizē telpu ap sevi. Viņas skatuviskajā manierē nav iekritienu un tukšuma brīžu. Jenūfas lomā viņa ir organiska, savdabīga un temperamentīga. Tikpat dramatiski piesātinātu sniegumu demonstrē leģendārais somu soprāns Karita Matila Jenūfas skarbās, valdonīgās pamātes lomā (pati Karita Matila ilgu laiku ir bijusi viena no izcilākajām Jenūfas tēlotājām; tieši pirms divdesmit gadiem viņa dziedāja Jenūfu iepriekšējā Karaliskās operas iestudējumā). Mēģinādama glābt Jenūfas godu, pamāte nogalina viņas jaundzimušo bērnu – Karita Matila šajā tēlā sasniedz traģēdijas virsotni.
Režisora Klausa Gūta izrāde ir laikmetīgi simboliska un metaforiska. Viena no tēmām, kas tiek uzsvērta viņa interpretācijā, ir problēmu atkārtošanās ģimenes vēsturē. Viena un tā pati problēma vai neveiksme neizbēgami tiek nodota no paaudzes paaudzē kā ģimenes lāsts. "Sanāk tā, it kā viss spēks un niknums, ar ko cenšamies to bloķēt, īstenībā piesauc šo problēmu," saka Klauss Gūts. "Cilvēkus veido jau iepriekš noteikts morāles kodekss, kas viņiem norāda, kas ir pareizi un nepareizi un kā vajadzētu dzīvot. Jenūfa ilustrē, kā milzīgs sabiedrības spiediens un nepieciešamība pielāgoties var novest pie pilnīga sabrukuma, tas var salauzt cilvēku, kas stāv ārpus normas. Jenūfas pamātes dzīvē daudz kas nav izdevies, un tagad viņa cenšas pārkāpt noteikumus, pat pastrādājot slepkavību," piebilst režisors.
Klauss Gūts ir iestudējis vairāk nekā simt operu, bet Jenūfa ir viņa pirmais Janāčeka darba uzvedums. "Laika gaitā Janāčeka mūzika mani aizrauj aizvien vairāk, galvenokārt tāpēc, ka tajā apvienojas ārkārtīga emocionālā intensitāte un formāla stingrība. Janāčeka stils ir minimālistisks – tajā tiek izteikts tikai tas, kas ir nepieciešams, lai radītu maksimālu efektu. Tas man šķiet ļoti mūsdienīgi. Jenūfā ir tādi fragmenti, kuros citi komponisti no dažām Janāčeka taktīm būtu sacerējuši veselu āriju, taču viņš to aptur un sāk attīstīt jaunu ideju. Mani ļoti interesē arī Janāčeka izmantotais uzstājības un atkārtojuma princips, kas ir vērojams gan tekstā, gan mūzikā, – tas viņam ļauj nemitīgi kāpināt spriedzi. Tas pilnībā apgāž priekšstatu, ka Janāčeka darbs ir tīri naturālistisks realitātes atveidojums," uzskata Klauss Gūts.
Eiropas platformā OperaVision pieejamais Jenūfas ieraksts tapis Londonas Karaliskajā operā pagājušajā sestdienā, 9. oktobrī.
Informācija: operavision.eu