Laimis Rācenājs no citiem dziedātājiem Latvijā – un varbūt ne tikai Latvijā – atšķiras ar to, ka viņš ne vien dzied, bet arī domā par to, ka dzied: "Man nav ne izskata, ne dotumu, ne balss; es tik ļoti neko nemāku... Es domāju – kā es vispār kādam varu patikt? Es to nesaprotu. Taču es zinu, ka mūzika ir vienīgais veids, kā es kaut ko varu izdarīt. Man notiek tā: tu skaties, un tu domā."
Rūpīgi domādams par to, kas notiks nākamās nedēļas lielajā koncertā, Laimis norāda, ka "skaistu lietu jau nav daudz. Jo vienkāršāk, jo labāk, jo patiesāk." Rācenājs pret savu uzstāšanos attiecas ar luterisku nopietnību: ja es to neizdarīšu, kurš tad to izdarīs? Tas ir attieksmes jautājums, kāpēc dziesmas, kuras varētu dziedāt jebkurš, kļūst neaizmirstamas, īpašas. "Tu nedrīksti taisīt nekādas kopijas, tev jābūt pašam savām domām, savam skatījumam."
Dažas dziesmas no Laimja programmas ir kaut kas vairāk, nekā tikai dziesmas. Pret Gijas Kančeli Herio Bičebo Laimis attiecas kā pret cilvēku, nē, vēl vairāk nekā cilvēku, kuru iemīlējis. Bet Mikis Teodarakis dziesmā Vilciens atiet astoņos ir tieši novembris un nekad vairs nebūs šīs dienas, kad mēs sastapāmies. "Tikai šausmīgi viegli tā dzīve... tā ir tik ļoti trausla."
Biļetes šeit:
Rīgas Laika festivāls tiek organizēts, svinot žurnāla Rīgas Laiks 20 gadu jubileju. Tas norisināsies laikā no 5. novembra līdz 10. novembrim, piedāvājot aptuveni 50 dažādus notikumus - izstādes, koncertus, teātra izrādes, filmas, tikšanās ar Rīgas Laika autoriem un veidotājiem, un intelektuālas diskusijas.