Sagaidot Latvijas Republikas simtgadi, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestris sagatavojis īpašu dāvanu valstij. Orķestra skaņu ierakstu studijā pirmo reizi ierakstīts un izdots Latvijas kara orķestru maršu albums ar kompozīcijām, kuras tapušas no 1918. līdz 1940. gadam. Šis ir pirmais nopietnais ieskats Latvijas armijas mūzikas tradīcijās. Albumā ierakstītā mūzika tapusi par pamatu jaunajai NBS štāba orķestra koncertprogrammai Ar maršu pa dzīvi. Sava galvenā diriģenta, pulkvežleitnanta Daiņa Vuškāna vadībā orķestris to atskaņos pilsētās, kurās līdz 1940. gadam bija dislocēti Latvijas armijas kara orķestri – Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē 1. martā plkst. 18 un Jēkabpils Tautas namā 10. aprīlī plkst. 18. Turpinot Latvijas armijas tradīcijas, ieeja koncertos ir bez maksas.
D. Vuškāns stāsta, ka Latvijas kara orķestra maršu autori pārsvarā bijuši Latvijas armijas kara orķestru kapelmeistari. "Galvenā vērtība ir ne tikai ierakstītā mūzika, bet arī savāktā informācija par kapelmeistaru daiļradi, dienestu, likteņiem." Vairāki no viņiem bija ieguvuši izglītību Pēterburgas, Maskavas, Harkovas, Varšavas, Leipcigas konservatorijā.
Koncertus atklās Latvju maršs, kura autors Gothards Indriķis Helmanis bija Pēterburgā izstudējis vijolnieks. No 1916. līdz 1918. gadam viņš bija Latviešu strēlnieku rezerves pulka kapelmeistars Tērbatā, 1918. gadā brīvprātīgi iestājās Igaunijas armijā un kā karavīrs palīdzēja atbrīvot Igauniju no lieliniekiem. 1919. gadā viņš pārgāja Latvijas armijā, piedalījās Cēsu kaujās un Rīgas atbrīvošanā, par ko apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Igaunijas Republikas Ērgļa ordeni. Jānis Vītoliņš, kurš Latvijas armijas orķestriem dāvinājis daudzus skaņdarbus, izstudēja fagotu Maskavas konservatorijā, vadīja fagota klasi Latvijas konservatorijā un bija Imantas pulka orķestra kapelmeistars. 20. gados pārcēlies uz ASV, viņš veidoja aranžējumus Paramount Pictures filmām, bet, atgriezies dzimtenē, bija 7. Dziesmu svētku virsdiriģents.
Rīgā dzimušā ebreja Marka Lavri devumu Izraēlas ebreju mūzikā var salīdzināt ar Jāzepa Vītola devumu Latvijā. Pēc diriģēšanas studijām Leipcigā viņš jau 26 gadu vecumā kļuva par Berlīnes simfoniskā orķestra diriģentu. 1933. gadā spiests ar ģimeni bēgt no hitleriskās Vācijas, viņš atgriezās Rīgā, kur divus gadus nostrādāja Operā un rakstīja daudz latviskas mūzikas: simfoniskajiem, pūtēju orķestriem, kinofilmām. Vēlāk viņš dibināja Izraēlas Nacionālo simfonisko orķestri, bija pirmais Izraēlas kultūras ministrs, pēc tam prezidenta padomnieks kultūras jautājumos. NBS orķestra koncertos skanēs viņa komponētais Ģenerāļa Baloža parādes maršs.