Viens no visievērojamākajiem mūslaiku diriģēšanas grandiem maestro Rikardo Muti, kura vadībā uz nozīmīgākajām pasaules skatuvēm muzicējušas arī visspilgtākās Latvijas mūzikas zvaigznes, beidzot pošas uz Latviju. Viņš šeit muzicēs kopā ar savu īpašo lolojumu, Luidži Kerubīni orķestri Baltijas muzikālo sezonu atklāšanas koncertā Dzintaru koncertzālē 3. jūnijā. Šajā vakarā skanēs Franča Šūberta Ceturtā simfonija, Pētera Čaikovska Piektā simfonija un vairāki Džuzepes Verdi skaņdarbi.
Rikardo Muti ir kaismīgs, prasīgs, gudrs un iedvesmojošs diriģents un vienlaikus – jauno mūziķu Skolotājs ar lielo burtu. Izcilais diriģents ir drosmīga, neatkarīga personība ar stingru un nepiekāpīgu raksturu. Viņš neklusēs, ja, piemēram, operas iestudējums vai pat slavena operteātra politika būs pretrunā ar viņa mākslinieciskajiem ideāliem un principiem. Tā 1992. gadā Muti pameta prestižo Zalcburgas festivālu, jo viņam nepatika Mocarta operas Tita žēlsirdība iestudējums. Līdzīgi viņš atteicies diriģēt izrādēs Florencē, Milānā un Parīzē, bet no Itālijas operas Mekas – Milānas Teatro alla Scala galvenā diriģenta amata aizgāja ar pamatīgu skandālu 2005. gada pavasarī pēc deviņu gadu darba.
Muti ir ļoti vispusīgs mūziķis. Dzimis Dienviditālijā, Neapolē (1941. gada 28. jūlijā), viņš agri sāka mācīties spēlēt vijoli un klavieres, vēlāk studēja kompozīciju un klavierspēli Sanpjetro Madžellas konservatorijā, kur viens no viņa skolotājiem bija pasaulslavenais kinomūzikas komponists Nino Rota. Diriģēšanu Muti apguvis Verdi konservatorijā Milānā un šodien ir viens no Verdi mūzikas dziļākajiem, pamatotākajiem interpretiem. Šo pieeju viņš māca arī jaunajiem diriģentiem un dziedātājiem savā īpašajā izglītojošajā projektā – Itāļu operas akadēmijā. Tāda arī šoruden septembrī norisināsies Aligjēri teātrī Ravennā. Kā arvien, pats Muti būs pie klavierēm. Šoreiz viņa stingro meistarklašu uzmanības centrā būs Džuzepes Verdi Aīda.
Mūzika nav patēriņa prece
Tikai divus gadus pēc uzvaras Gvido Kanteli diriģentu konkursā (1967) Rikardo Muti jau kļuva par Florences mūzikas festivāla galveno diriģentu un šajā amatā bija līdz pat 1981. gadam. Septiņdesmito gadu sākumā sākās sadarbība ar vislabākajiem pasaules simfoniskajiem orķestriem: ar Berlīnes filharmoniķiem un Filadelfijas orķestri, ar kuru muzicēts gan galvenā viesdiriģenta, gan muzikālā vadītāja statusā. Kopš 2010. gada Muti piecus gadus bija Čikāgas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents. Viņš gan bija sašutis, ka atsauksmes par klasiskās mūzikas koncertiem amerikāņu presē bija lasāmas izklaides sadaļā. "Tātad kultūra ir domāta patēriņam, nevis iesaistei? Manuprāt, kad es eju uz koncertu vai operu, dodos uz vietu, kas liek manam prātam strādāt," viņš izteicis Financial Times.
Rikardo Muti arvien ir gaidīts pie vislabāko orķestru diriģenta pults. Jau 47 gadus viņš sadarbojas ar izvēlīgajiem Vīnes filharmoniķiem – gan Zalcburgas festivālos (šīsvasaras plānā – Aīdas iestudējums un simfoniskais koncerts), gan Vīnē, kur diriģēs nākamo slaveno Jaungada koncertu Vīnes mūzikas biedrībā. Kerubīni vārdā nosaukto orķestri Rikardo Muti izveidoja 2004. gadā. Tā ir ļoti stingrā radošā konkursā izraudzīta jauno talantu izlase, kurā spēlē labākie Itālijas mūziķi līdz 30 gadu vecumam.
Rikardo Muti lokā bijušas arī Latvijas mūzikas zvaigznes. Latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko viņa vadībā Zalcburgas festivālā kļuva par izcilu Otello lomas atveidotāju, Zalcburgā maestro vadībā debitēja arī soprāns Marina Rebeka. Ar maestro krustojušās arī basbaritona Egīla Siliņa gaitas, savukārt mecosoprānu Elīnu Garanču ar Muti saista plaša radoša sadarbība: Vīnē Mocarta Figaro kāzās, R. Štrausa Rožu kavalierī un Ž. Masnē Verterā, Zalcburgā – Verdi Rekviēmā. Latvijas Radio koris 2012. gadā Monpeljē Francijā viņa vadībā atskaņoja Dž. Verdi Rekviēmu, par kura interpretāciju Muti saņēmis Grammy balvu. Maestro saņēmis arī dāsnāko prēmiju akadēmiskajā mūzikā (vienu miljonu eiro!) – Birgitas Nilsones balvu par izcilu ieguldījumu opermākslā un koncertdzīvē.
Un