Ravennas festivāls notiks jau 35. reizi. Par tā simbolu ir kļuvis maestro Rikardo Muti, kurš dzīvo Ravennā un kura dzīvesbiedre Kristīna Macavillāni-Muti ir festivāla dibinātāja un goda prezidente. Festivāla atklāšanas koncertā sestdien, 11. maijā, Ravennas zālē Palazzo Mauro De André Rikardo Muti diriģēs Vīnes filharmonijas orķestri – skanēs Volfganga Amadeja Mocarta Trīsdesmit piektā jeb Hafnera simfonija un Franča Šūberta Devītā jeb Lielā simfonija.
Piecdesmit gadu kopā
Itāļu diriģents un Vīnes filharmonijas orķestris sadarbojas jau ilgāk nekā piecdesmit gadu, šajā Eiropas turnejā viņi uzstāsies arī Berlīnē (9. maijā), Florencē (12. maijā) un Bari (13. maijā). "No Vīnes filharmoniķiem esmu daudz ko iemācījies: viņu frāzēšanas izjūtu, tembru un krāsu paleti, it īpaši orķestra iecienītajā Centrālās Eiropas mūzikas repertuārā. Šim orķestrim raksturīgais skanējums kombinācijā ar manu itāļu kultūras mantojuma izjūtu ir tas, ko allaž esmu centies nodot visiem kolektīviem, kurus esmu diriģējis," apgalvo Rikardo Muti. Kopš pirmā uzaicinājuma diriģēt Vīnes filharmonijas orķestri Zalcburgā 1971. gadā – tajā laikā ansamblī vēl bija daži mūziķi, kuri bija spēlējuši Arturo Toskanīni un Vilhelma Furtvenglera vadībā, – Rikardo Muti saikne ar Vīnes filharmoniķiem nekad nav pārtrūkusi. Tagad viņus saista draudzība, kuras pamatā ir dziļa savstarpējā cieņa.
Maija sākumā Rikardo Muti un Vīnes filharmoniķi četros koncertos Vīnē atzīmēja Ludviga van Bēthovena Devītās simfonijas 200 gadu jubileju. Augustā Rikardo Muti un Vīnes filharmoniķi uzstāsies Zalcburgas festivālā – trijos koncertos skanēs Antona Bruknera Astotā simfonija. Rikardo Muti ir vienīgais diriģents, kurš savu programmu Zalcburgā diriģē trīs reizes, – tik liela ir klausītāju interese. 2025. gada 1. janvārī maestro Muti jau septīto reizi karjerā diriģēs Vīnes filharmoniķu Jaungada koncertu Vīnes Mūzikas biedrības Zelta zālē.
Lampedūzas tilts
Ravennas festivālā maestro Muti šovasar atgriezīsies arī kopā ar paša dibināto Luidži Kerubīni jauniešu orķestri, kurā spēlē talantīgākie jaunie mūziķi no visas Itālijas: 9. jūnijā Ravennā skanēs Šūberta Uvertīra itāļu stilā, Mocarta Klarnetes koncerts (solists – Simone Nikoleta), Alfredo Katalāni Kontemplācija un Ferručo Buzoni orķestra svīta Turandota. Jūlijā Rikardo Muti diriģēs Luidži Kerubīni jauniešu orķestri Ravennas festivāla dibinātā projekta Draudzības ceļi programmā: 7. jūlijā notiks koncerts Ravennā, 9. jūlijā – karjerā ierīkotajā brīvdabas teātrī Lampedūzas salā.
Šī ir svarīga maestro Muti un festivāla iniciatīva, kas tiek īstenota kopš 1997. gada (pirmais koncertbrauciens notika uz sabombardēto Sarajevu), – akcijas Draudzības ceļi mērķis ir būvēt brālības tiltus un veicināt dialogu dažādu konfliktu un stihiju plosītajās pasaules vietās, atbalstīt krīzes situācijās cietušos, izrādīt solidaritāti un empātiju. Šoreiz koncertā tiks pieminēti tie daudzie migranti, kuri ir zaudējuši dzīvību, šķērsojot Vidusjūru cerībā uz labāku un drošāku nākotni Eiropā.
"Kara, masveida pārvietošanas, migrācijas, ciešanu un nāves ainas ir kļuvušas par ikdienas ziņām. Tas ir ļaunums, pie kura esam pieraduši, un tāpēc mūsos pašos, mūsu sirdsapziņas dzīlēs ir jāmeklē draudzības ceļi, lai no jauna atklātu sirds vibrācijas, līdzjūtību un prieku, ko sniedz viesmīlīgs apskāviens. Rikardo Muti vēlreiz ar mūzikas universālās valodas palīdzību vedīs klausītājus pāri jaunam brālības tiltam. Šis trauslais, tik nepieciešamais tilts savieno Vidusjūras – kas tagad ir kļuvusi par nāves jūru – krastus vienotā cerības saucienā," teikts Ravennas festivāla paziņojumā.
Lampedūzas sala, kuras platība ir tikai divdesmit kvadrātkilometru, ir kļuvusi par vietu, kas simbolizē gan traģēdiju, gan cerības: šeit, sasniedzot Eiropu, izkāpj liela daļa bēgļu, un šeit bieži vien tiek izskaloti to cilvēku ķermeņi, kuriem šis ceļojums ir beidzies fatāli.
Kāpēc cilvēki bēg?
Draudzības ceļu sadaļā ir iekļauta ne tikai Rikardo Muti sagatavotā koncertprogramma, bet arī muzikālā izrāde Nekad nesaki, ka tev ir bail/Non dirmi che hai paura 8. jūlijā Aligjēri teātrī Ravennā. Režisores Lauras Ruoko iestudējuma pamatā ir Džuzepes Katocellas romāns, kas balstīts patiesos notikumos.
Kāpēc cilvēki skrien? Kāpēc cilvēki bēg? Daži bēg, lai kaut kur nokļūtu, citi – lai izvairītos no bailēm, vēl citi – lai glābtu sevi un savu valsti. Daži dzenas pēc sapņa, citi – pēc brīvības. Samija Jusufa Omara – jauna somāliešu sportiste – skrien, jo sapņo izrauties no kara, nabadzības un reliģiskā fundamentālisma, viņa skrien uz olimpiskajām spēlēm… Savā grāmatā Džuzepe Katocella portretē Samijas optimismu, kaisli, spēku un dzīvesprieku. Tagad viņas stāsts tiks iedzīvināts uz skatuves, un to bagātinās teātra, mūzikas, dejas un videomākslas enerģija. Oriģinālmūziku ir sacerējis Alesandro Baldesāri, izrādē tiks izmantotas arī Pītera Geibriela un Džilas Geibrielas kompozīcijas. Šis ir stāsts ar traģiskām beigām – talantīgā skrējēja Samija Jusufa Omara ir viens no tiem neskaitāmiem tūkstošiem cilvēku, kuri ir noslīkuši Vidusjūrā, bēgot uz Eiropu. Samija gāja bojā 2012. gada aprīlī 21 gada vecumā.
Muzikālās izrādes Nekad nesaki, ka tev ir bail pamatā ir somāliešu skrējējas Samijas Jusufas Omaras traģiskais dzīvesstāsts. Publicitātes foto
Rikardo Muti diriģēto Draudzības ceļu koncertu Ravennā un Lampedūzā atklās Alesandro Baldesāri elektroakustiskā kompozīcija Samijas svīta, kas tapusi pēc Ravennas festivāla pasūtījuma. Pēc tam skanēs mūsdienu itāļu komponista un čellista Džovanni Sollimas Stabat Mater – darbs, kas tiek raksturots kā arhaisks un ultramoderns vienlaikus, dramatisks un mīlestības piepildīts. Tajā izmantota Filipo Arrivas dzeja senajā sicīliešu valodā. Stabat Mater atskaņojumā piedalīsies Luidži Kerubīni jauniešu orķestris, Gvido Kidži-Saračīni Sjēnas katedrāles koris, kontrtenors Nikolo Balduči, teremīna spēlētāja Lina Džervazi un pats autors čellists Džovanni Sollima. Čells, ko viņš spēlēs, tāpat kā citi orķestra stīgu instrumenti, ir izgatavots no Lampedūzā izglābto kuģu un baržu kokmateriāliem Lombardijas pilsētas Operas cietumā pēc Itālijas fonda La Casa dello Spirito e delle Arti iniciatīvas. Cietuma darbnīcā Kremonas Stradivāri institūta meistaru uzraudzībā kopš 2013. gada tiek izgatavotas vijoles un citi mūzikas instrumenti, kā arī Kristus dzimšanas ainu skulptūras. Procesā iesaistot ieslodzītos, tiek ielikti pamati viņu sociālajai un profesionālajai reintegrācijai sabiedrībā.
Uzreiz pēc Džovanni Sollimas Stabat Mater būs dzirdamas šūpuļdziesmas – tās izpildīs sievietes dažādās valodās (gan Salento dialektā, gan ukraiņu valodā). Palestīniešu dziedātāja dziedās tradicionālo arābu lūgšanu, kas veltīta mātēm. Maestro Muti diriģēto programmu noslēgs migrantu dziesmu izlase kora izpildījumā.
Romanja zied
"Un tapa vakars, un tapa rīts," – šie vārdi no Pirmās Mozus grāmatas ir izvēlēti par 2024. gada Ravennas festivāla devīzi. Tie iezīmē pasaules radīšanas dienu ritējumu un iegūst īpašu skanējumu gadu pēc postošajiem plūdiem Emīlijas-Romanjas reģionā. Šogad festivāla mērķis ir pārdomāt klimata pārmaiņu ietekmi uz mūsu planētu, ievērot ilgtspējības principus pasākumu rīkošanā un pievērst uzmanību radošumam kā vērtīgam instrumentam iekļaujošu un multikultūrālu kopienu stiprināšanā.
Festivāla notikumu sērija Romanja zied/Romagna in fiore ir veltīta dažām pērnā gada plūdos visvairāk cietušajām pilsētām. Šie pasākumi, kuri notiks nedēļas nogalēs no 10. maija līdz 2. jūnijam un kuros piedalīsies dažādu žanru itāļu mākslinieki (klasika, popmūzika, roks, reps, džezs u. c.), būs pieejami bez maksas un tiks rīkoti atbilstoši zaļajiem principiem. Koncertu uzdevums ir godināt šā reģiona dabas un kultūras mantojumu un vietējo iedzīvotāju izturības garu, tādējādi veicinot arī tūrisma iespējas. Koncerti notiks pēcpusdienā, to vajadzībām netiks būvētas lielas skatuves un netiks izmantots mākslīgais apgaismojums. Visas norises vietas būs sasniedzamas kājām vai ar divriteni.
Viesu mozaīka
Kopumā Ravennas festivāla afišā ir vairāk nekā 100 notikumu dažādos žanros un to krustcelēs (mūzika, deja, teātris, cirks, kino u. c.). Festivāls ir unikāls ar gaumīgi veidotu mūsdienīgu programmu un atmosfēru, ko nodrošina Ravennas un tuvāko pilsētu kultūrvēsture. Koncerti skan UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajās brīnumskaistajās, mozaīkām rotātajās bazilikās, kā arī teātros, klosteros un brīvā dabā.
Viena no Ravennas festivāla koncertu norises vietām ir Svētā Apolinārija bazilika Klasē. Foto – Dzani-Kazadio
Šovasar festivālā uzstāsies daudz augstākās klases viesu. Maestro Kirils Petrenko un Mālera jauniešu orķestris atskaņos Antona Bruknera Piekto simfoniju (2. jūnijā). Lionas operas baleta trupa piedāvās veltījumu horeogrāfam Mersam Kaningemam (7. jūnijā). Alternatīvās mūzikas un ekofeminisma ikonas Anohni and the Johnsons (agrāk Antony and the Johnsons) pēc desmit gadu pauzes atkal ir kopā un Ravennā sniegs savu vienīgo koncertu Itālijā (15. jūnijā). Dziedātāja Anohni (agrāk Entonijs Hegertijs) jaunajā programmā pievērsīs uzmanību gan klimata krīzei, gan sieviešu, transpersonu un visu marginalizēto cilvēku grupu stāvoklim sabiebrībā. "Ir pienācis laiks sajust, kas īstenībā notiek," Anohni piesaka savu programmu, kurā savienojas soulmūzika, blūzs, džezs, R&B un diskoritmi. Viņas balsi joprojām nav iespējams sajaukt ne ar vienu citu.
Baleta galā koncertā dejos prīma Eleonora Abanjato un citas zvaigznes (19. jūnijā). Trijos vakaros varēs izbaudīt kino un laikmetīgās mūzikas saplūsmi režisora Godfrija Redžo un komponista Filipa Glāsa tā sauktajā Qatsi filmu triloģijā – katras filmas seansā mūziku atskaņos Philip Glass Ensemble (21.–23. jūnijā). Tenors Īans Bostridžs un pianists Džūljuss Dreiks kamermūzikā godinās lordu Baironu viņa nāves 200. gadadienā (27. jūnijā). Diriģents Saimons Retls, mecosoprāns Magdalēna Kožena un Eiropas kamerorķestris izpildīs Antonīna Dvoržāka, Gustava Mālera, Bēlas Bartoka un Franča Šūberta mūzikas programmu (28. jūnijā).
Informācija: ravennafestival.org