Traģisko notikumu Ukrainā kontekstā ceremonija bija veidota bez rituālo Jura Karlsona fanfaru skaņām, vairāk kā mūziķu kopīgā spēka apzināšanās un, Guntara Ķirša vārdiem, "liela manifestācija par visai pasaulei svarīgiem jautājumiem". Laureāti saņēma tradicionālās Armanda Jēkabsona veidotās sudraba statuetes.
Vēl pirms divām nedēļām ceremonijas scenārijs bijis pavisam citāds. Saskaņā ar Daces Micānes-Zālītes veidoto scenāriju to atklāja komponista Artura Maskata Lacrimosa atskaņojums. Mūziķu godināšana notika Ilmāra Blumberga operai Aīda veidotajā scenogrāfijā. Pasākumu vadīja Ints Teterovskis un Adriāna Roze. Pēc prezidenta Egila Levita uzrunas, kurā viņš pateicās mūziķiem gan par "profesionalitāti un izcilību", gan "pilsonisko stāju" un ka "mūzika ir cilvēcības valoda", tika atskaņotas Ukrainas un Latvijas himnas.
Mūža balvas laureāts diriģents Imants Resnis sacīja, ka, "pieņemot šo pagodinājumu Armanda Jēkabsona balvas izskatā, tā man asociējas ar Ilmāra Blumberga Kalpotāju. Es uztveru šo balvu kā balvu par kalpošanu. Par kalpošanu dzimtenei. Ticība un dzimtenes mīlestība uzvar visu". Otrs mūzikas balvas laureāts izcilais baritons Samsons Izjumovs, diemžēl, nevarēja būt klāt un savu pateicības runu teica video: "Man vieglāk būtu dziedāt, nevis runāt. Ar vārdiem nevaru izteikt pateicību par jūsu mīlestību. Paldies par tik augsto atzinību manam darbam mūzikā. Tā nav balva tikai man, bet visiem maniem kolēģiem un operas kolektīvam, kura daļa es esmu. Paldies Latvijai un mūzikai."
Spilgti precīzus vārdus, pasniedzot balvu par Gada interpretāciju, sacīja tēlnieks Gļebs Panteļejevs: "Vēl pirms divām nedēļām es domāju, ka pasaule sastāv no toņiem un pustoņiem (..) Šajā drūmajā melnbaltajā laikā mūzika ir iespēja nesajukt prātā, piedzīvot krāšņu tonālu bagātību."
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 8. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!