Lielā sabiedrības atsaucība un uzmanība mūzikas jomas pārstāvjiem esot apliecinājusi, ka šī ēka patiešām vajadzīga un nozīmīga visiem.
"Akūtais koncertzāles trūkums dominējis Latvijas mūzikas dienaskārtībā teju 30 gadus un šobrīd esam šī mērķa sasniegšanai tuvāk nekā jelkad. Mēs ticam un ceram, ka jaunā koncertzāle Latvijas galvaspilsētas sirdī pulcēs un priecēs visus Latvijas ļaudis un viesus ar patiesi spilgtiem, kvalitatīviem, pieejamiem un plaši apmeklētiem mūzikas notikumiem," norāda Šēfers.
Padome par Kongresu nama novietnes priekšrocībām uzskata, vispirms, tās iekļaušanos Rīgas kultūras iestāžu radošajā klasterī - teātru, koncertvietu, mūzikas un mākslas izglītības iestāžu, mediju organizāciju, muzeju un galeriju tuvumu.
Tāpat ieguvums esot pēdējās desmitgadēs bezprecedenta konstruktīvā sadarbība ar valsts un Rīgas domes iestādēm šī vērienīgā projekta īstenošanā.
Tas viešot cerības uz drīzāku procesa virzību un rezultātu - izcilu akustisko koncertzāli Rīgā.
Kā norāda Šēfers, mūzika ir skatuves māksla un tā nevar pastāvēt bez klausītājiem, tāpēc nozīmīgākais ieguvums Kongresu nama novietnei esot tieši plašais sabiedrības atbalsts.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets 8. martā lēma atbalstīt Kultūras ministrijas priekšlikumu par piemērotāko no Latvijas Arhitektu savienības izraudzītajām vietām Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei Rīgas centrā atzīt Rīgas Kongresu namu.
Iespējamās paplašināšanas rezultātā iegūstamā kopējā koncertzāles platība veidotu aptuveni 128,8% no kopējās tās telpu programmā paredzētās platības. Kopējā Nacionālajai akustiskajai koncertzālei paredzētā platība ir 15 000 kvadrātmetru, bet Rīgas Kongresu nama paplašināšanas rezultātā iegūstamā platība ir 18 718 kavadrātmetri.
Arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atzinusi, ka Rīgas Kongresu nama ēkā tās pilnvērtīgai izmantošanai nākotnē varētu tikt veikti pārveidojumi. Tie varētu būtu saistīti ar ēkas funkcionētspēju, akustikas uzlabošanu, pieejamības nodrošināšanu, kā arī pieļaujamas ļoti rūpīgi pārdomātas atsevišķas ēkas apjoma izmaiņas, kas izriet no tās nākotnes izmantošanas veida, vienlaikus projektēšanas un realizācijas gaitā nodrošinot saudzīgu attieksmi pret parku un Rīgas Kongresu nama kultūrvēsturiskajām vērtībām.
Rīgas Kongresu namam kā koncertzāles vietai ir arī sabiedrības vairākuma atbalsts - 2021.gada decembrī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati liecina, ka to par piemērotāko vietu atzīst divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju.