Nacionālajā operā koncertēs Nelsons un Birmingemas simfoniskais orķestris

Pirms diviem gadiem Birmingemas simfoniskais orķestris svinēja 90. dzimšanas dienu – 1920. gada novembrī orķestra pirmo koncertu diriģēja Edvards Elgars. Deviņu desmitgadu laikā orķestris izveidojies par deviņdesmit cilvēku lielu kolektīvu ar saknēm Birmingemā un starptautisku reputāciju. Kā Birmingemas Simfoniskās zāles rezidences orķestris Birmingemas simfoniskais orķestris sniedz vairāk nekā 80 koncertu vienā no pasaules smalkākajām koncertzālēm. Kā pilsētas sūtnis Birmingemas simfoniskais orķestris pieprasīts Eiropas, Āzijas un Amerikas koncertzālēs un festivālos. Orķestra ieskaņojumi guvuši prestižas balvas. Līdztekus koncertdarbībai jānosauc arī sadarbība ar kori, kameransambļu un jauniešu ansambļu aktivitātes, kā arī izglītības programmas, kas ik gadu pulcē ap 53 tūkstošiem cilvēku Birmingemā un apkaimē.Andris Nelsons par Birmingemas simfoniskā orķestra galveno diriģentu kļuva 2008. gadā. 2009. gada februārī Birmingemas simfoniskais orķestris ceļoja uz Atēnām – tā bija pirmā ārzemju uzstāšanās jaunā galvenā diriģenta vadībā. Sekoja tūre pa Spāniju, 2009. gada vasarā Birmingemas simfoniskais orķestris spēlēja festivālos Lucernā, Gštādē, Berlīnē, Bonnā un Vupertālē. 2010. gada martā notika sekmīga vienpadsmit koncertu turneja pa Vāciju, savukārt 2010. gada augustā orķestris atkal uzstājās Lucernas festivālā. Pasaulē ar uzslavām neskopojas. Jau 2009. gadā Birmingham Post vēstīja: "Visi ņemiet vērā: Andrim Nelsonam lemts kļūt par vienu no dižākajiem 21. gadsimta vai patiesībā pat jebkura gadsimta vienu no dižākajiem Vāgnera diriģentiem." 2010. gadā _Neue Zurcher Zeitung _rakstīja: "Čaikovska Sestā simfonija bija spoža. Ne tikai tāpēc, ka diriģents ieguldīja tajā visu savu sirdi, bet arī tāpēc, ka savērpa tik garus pavedienus un lika tiem dzīvīgi vibrēt." Tajā pašā gadā The Times bargais kritiķis Ričards Morisons atzina: "Mālera Astotās simfonijas atskaņojums satricināja nama sijas, iepriecināja maņas, saviļņoja dvēseli un lika man iziet no zāles ar asarām acīs, kamolu kaklā un bīstami dauzīgu manu veco sirdi." 2011. gadā Opera Magazine rakstīja: "Nelsons paver jaunu skatījumu uz visu, kam pieskaras."15. oktobrī Andris Nelsons un Baiba Skride muzicēs Latvijas Nacionālajā operā – programmā viens vienīgs Johanness Brāmss. Atšķirībā no daudziem slaveniem komponistiem multiinstrumentālistiem Johanness Brāmss pats spēlēja tikai klavieres un vijoli iepazina, pateicoties tuvai draudzībai ar sava laika ievērojamo vijolnieku Jožefu Joahimu (1831-1907). Opuss tapis 1878. gada vasarā Austrijas pilsētā Pertšahā. Brāmsa daiļrades pētnieks Leons Botsteins uzskata, ka reti kuram izdevies tik maģiski un liriski izmantot instrumenta augšējos reģistrus, tik dziļi izpētīt vijoles perkusīvo un harmonisko potenciālo: "Vijole kļūst par ritmisko dzinuli, kas velk aiz sevis visu orķestri."Johannesa Brāmsa Ceturtā simfonija ir viena no vislabāk uzbūvētajām simfonijām mūzikas vēsturē. Simfonija komponēta 1885. gadā, kad Brāmsam ir 52. Divas vasaras paiet darbā pie šī lieldarba, ko Brāmss sacer Štīriartē – Austrijas vidienē. Plašāka informācija: www.latvijaskoncerti.lv.