Operas darbība risinās Krievijā no 1809. līdz 1812. gadam. Libreta pamatā ir Ļeva Tolstoja romāns Karš un miers. Iepriekš komponists jau bija pārlicis muzikālā teātra valodā citu krievu literatūras klasikas prozas darbu – Fjodora Dostojevska Spēlmani. Operas Karš un miers pilnās versijas pirmizrāde notika 1959. gadā Maskavas Lielajā teātrī (daļēji tā tika iestudēta 1946. gadā Ļeņingradā) – sešus gadus pēc komponista nāves. Karš un miers ir opera trīspadsmit ainās ar kora prologu. Tā ir kā fragmentēta freska, kurā tiek portretēti daudzi varoņi – viņi ir pazuduši gan savu jūtu, gan vēstures līkločos. Prokofjevs operā kombinē šos individuālos stāstus un ievieto tos milzīgā satricinājuma – kara – kontekstā. Personiskie pārdzīvojumi saplūst ar cīņu pret ienaidniekiem. Tas ir varens eposs par mīlestību un nāvi, un to caurstrāvo patriotisma gars.
Operā ir 28 sololomas un liels koris. Kaliksto Bjeito interpretācijā karš nenotiek starp krievu un franču armiju. Sirreālisma estētikā veidoto iestudējumu ir iedvesmojusi Luisa Bunjuela filma Iznīcības eņģelis (1962) – pretinieks ir neredzams. Bīstamākais ienaidnieks slēpjas katrā no mums. Nezināmais, neskaidrība, baiļu bezdibenis. Izrādes vizuālo risinājumu ietekmējušas gan XXI gadsimta Maskavas nakts dzīves fotogrāfijas, gan imperatores Marijas Aleksandrovnas buduāra interjers Ziemas pilī Sanktpēterburgā. Kaliksto Bjeito, kurš tiek uzskatīts par vienu no radikālākajiem režisoriem, mērķtiecīgi īsteno savu koncepciju, izmantojot farsa un ekscentriskuma elementus. Viņš ir noķēris Kara un miera vilni, un visas režisora idejas kalpo pārliecinošai stāstījuma attīstībai.
Uz skatuves Kaliksto Bjeito ir radījis sarežģītu daudzfigūru kompozīciju – tāpat kā Bunjuela filmā (kas ir iedvesmojusi mūsdienu britu komponistu Tomasu Adesu sacerēt operu Iznīcības eņģelis), Kara un miera varoņi nonāk slēgtā telpā, kurā pamazām sajūk prātā, demoralizējas un viņos pamostas dzīvnieciski instinkti. Šī izrāde ir izcils režijas teātra paraugs – visi dziedātāji un kora mākslinieki atklājas kā aktieri, viņi piekrīt režisora spēles noteikumiem, izpaužas brīvi un pašaizliedzīgi – dziedājums kļūst par aktierspēles mugurkaulu, katrs dzīvo savā tēlā.
Sen nav gadījies redzēt izrādi, kurā pilnīgi visi tajā iesaistītie mākslinieki izpaustos ar šādu entuziasmu, gaumi un stilu. Nevar nejust, ka viņi ir noilgojušies pēc skatuves un gūst baudu, piedaloties izrādē, kas nemitīgi prasa absolūtu koncentrāciju – citādi visa konstrukcija zaudēs savu enerģijas līmeni, bet spriedzi mazināt nedrīkst.
Iestudējumā ir sapulcēts augstākās klases ansamblis. Feldmaršalu Kutuzovu atveido krievu bass Dmitrijs Uļjanovs. Galveno sieviešu lomu – Natašu Rostovu – apbrīnojami izpilda armēņu soprāns Ruzana Mantašjana. Andreja Bolkonska tēlā iejūtas vācu baritons Bjerns Birgers. Pjēru Bezuhovu spēlē zviedru tenors Daniels Jūhansons. Soprāns Liene Kinča debitē kņazes Marjas lomā. Šī ir jau trešā Kaliksto Bjeito izrāde, kurā piedalās latviešu dziedātāja (pēc Dmitrija Šostakoviča Mcenskas apriņķa lēdijas Makbetas un Riharda Vāgnera Tanheizera). "Man Kara un miera iestudējums ir īpašs ar to, ka visu laiku ir jābūt uz skatuves un aktīvi jāspēlē. Nevienu brīdi nevar atslābt. Dažreiz tas var būt pat sarežģītāk nekā tad, ja nepārtraukti ir jādzied. Man pašai ir atklājums, ka varu divas stundas uz skatuves radīt "mēmo kino"," saka Liene Kinča. Viņas repertuārā šī ir pirmā Prokofjeva operloma. "Pēc ilgiem laikiem man ir interesanti dziedāt raksturlomu. Pēc kovida ir labi atsākt darbu ar kaut ko tādu," piebilst Liene Kinča.
"Kaliksto Bjeito ir unikāls ar to, ka viņš nekad nelauž dziedātājus. Viņš atļauj mums būt tādiem, kādi esam. Tāds ir viņa nosacījums – nekad nespēlē to, kas tu neesi. Kaliksto Bjeito vienmēr iestājas par īstumu. Turklāt viņš nedala māksliniekus pirmajā, otrajā un trešajā plānā – visi ir vienlīdz svarīgi. Ideja par pašdestrukciju, par cilvēka mūžīgo cīņu pašam ar sevi Kaliksto Bjeito ir aktuāla visos iestudējumos. Karā un mierā režisors ielaiž būrī lauvu baru un skatās, kas ar tiem notiek," stāsta Liene Kinča.
Kara un miera pirmizrādes cikls Ženēvā noslēgsies 24. septembrī. Kopumā no 13. septembra būs
notikušas sešas izrādes. Iestudējums tapis kopražojumā ar Ungārijas Nacionālo operu.
Informācija: www.gtg.ch