Džuzepes Verdi Trubadūru Bastīlijas operā Parīzē iestudējis kataloņu režisors Alekss Olē – viens no prominentā radošā kolektīva La Fura dels Baus dibinātājiem un līderiem. Barselonas mākslinieku grupas specializācija kopš 70. gadu beigām – vērienīgas, krāšņas drāmas un operas teātra izrādes, novatoriski šovi un karnevāliska luksusa klases izklaide, kā, piemēram, olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija.
Trubadūra pirmizrāde notika svētdien, 31. janvārī. Uzveduma scenogrāfiju iedvesmojis Eiropā nogalināto ebreju memoriāls, kuru Berlīnē veidojis Ņujorkas arhitekts Pīters Eizenmans. Holokausta piemineklis izvietots starp Brandenburgas vārtiem un Potsdamas laukumu. Pirms 11 gadiem atklāto monumentu veido 2711 vienāda izmēra betona kluču (platums 95 cm, garums 2,37 m) – šie formā ideālie, abstraktie zārki/kapakmeņi sarindoti perfektā kārtībā un iedzīti zemē dažādā augstumā, tādējādi veidojas nebeidzama viļņveidīga panorāma.
Līdzīgs skats paveras uz Bastīlijas operas skatuves, kuru ierāmē spoguļsienas. Dibenplānā izvietotais spogulis ļauj skatītājiem sekot līdzi diriģenta Daniēles Kallegāri sejas izteiksmei – var pamanīt, ka itāļu maestro zina visus Trubadūra vārdus un dzied līdzi gan solistiem, gan korim.
Pīšļi pie pīšļiem
Nedomājiet, ka Aleksa Olē iestudējums vēsta par holokaustu. Berlīnes memoriālu un zārkus viņš drīzāk uztver kā dizaina elementus un vizuālo atsauci. Kataloņu režisors – tāpat kā savulaik Andrejs Žagars Latvijas Nacionālajā operā – Trubadūra darbību pārceļ Pirmā pasaules kara laikā. Karš Aleksa Olē izrādē ir ekstrēms emocionālais un estētiskais stāvoklis, kas sabiezē gaisā un kļūst toksisks – ne velti mūķenes vienā no dramatiskākajiem operas skatiem ir bruņojušās ar gāzmaskām. Izrādes drūmais, stilizētais atmosfēriskums satuvina Trubadūru ar Dāvja Sīmaņa filmu Pelnu sanatorija. Debesīs peld eleganti pīšļu mākoņi, zārki uzlido augstu gaisā un biedējoši nolaižas, modificējot skatuves telpu. Zārki mūs visus gaida, un tukši tie ilgi nestāvēs. Turklāt šajā iestudējumā dzīvību zaudē trīs no četriem galvenajiem varoņiem. Kapiņu stāsti risinās abstraktā vidē, kuru iedzīvina reālistiska aktierspēle.
No vienas puses, izrādes iekārtojums netraucē solistiem dziedāt. No otras – scenogrāfiskais risinājums stipri ierobežo viņu pārvietošanās iespējas: skatuves grīdā ik pēc pāris metriem izrakti dziļi kapi, kuros no griestiem nolaižas zārki/ kapakmeņi. Kādā mēģinājumā kapā trāpīja Anna Ņetrebko un pamatīgi sasita kāju – par to dīva aizraujoši vēstīja instagramā.
Aizdedzini manu uguni
Annas Ņetrebko dalība šajā iestudējumā izraisīja eiforiju opermīļotāju vidū, Parīzes operā viņa ir uzstājusies ļoti maz un ļoti sen. Biļetes uz Trubadūra izrādēm, kurās dzied populārākais soprāns pasaulē, ir pārdotas. Mūsdienu operā lielisku dziedātāju ir daudz, dažas no viņām pārspēj Annu Ņetrebko vokālajā virtuozitātē un citās "tehniskajās" disciplīnās, taču neviena cita māksliniece nespēj sasniegt tik dramatisku skatuves klātbūtnes intensitāti, kurā noteicošā ir nevis vēlme būt perfektai, bet vēlme uzturēt sevī un pārējos – partneros, orķestra mūziķos, skatītājos – dzīvu, pulsējošu enerģiju un degsmi.
Katru reizi Anna Ņetrebko aizdedzina šo uguni, un katru reizi viņa dzied savas lomas arvien labāk – viņas Leonora Parīzē bija pavisam citāda nekā iepriekš Berlīnē, Zalcburgā un Ņujorkā. Būt visur vienādai ir garlaicīgi, un Anna Ņetrebko necieš garlaicību ne uz skatuves, ne dzīvē. Viņai piemīt neapturams, neparedzams dabas stihijas spēks, kuru var sajust, ja esat klāt izrādē, – neko tādu nevar piedzīvot, klausoties ierakstus un skatoties izrādes tiešraidi kinoteātrī. Tas, ko uz skatuves dara Anna Ņetrebko, ir ārpus skaistas operdziedāšanas robežām, viņa noved publiku hipnotiskā stāvoklī. Kad viņa dzied, apstājas laiks. Tā ir maģija, pieredze, profesionālisms, talants, pilnīga uzticēšanās saviem instinktiem, kas palīdz dziedātājai būt absolūti brīvai. Viņa seko režisora uzstādījumam, taču, šķiet, savas lomas režisē pati šeit un tagad – līdz vissīkākajām roku kustībām, kuras atstāj tikpat satriecošu iespaidu kā viņas balss.
Anna Ņetrebko ir Parīzes Trubadūra garīgais centrs, taču nebūt ne vienīgā izrādes zvaigzne. Čigānietes Azučenas lomu fantastiski atveido krievu mecosoprāns Jekaterina Semenčuka – viņa, tāpat kā Anna Ņetrebko, sākusi karjeru Sanktpēterburgas Marijas teātrī un pašreiz dzied vadošās lomas labākajos teātros Eiropā un Amerikā. Iespējams, Jekaterina Semenčuka ir dramatiski, emocionāli un vokāli interesantākā un spožākā Azučena no visām, kuras pašreiz var dzirdēt. Viņas darbs ar intonāciju un balss krāsām ir tuvu ģeniālam. Jekaterinas Semenčukas interpretācija ļauj iepazīt Azučenu no jauna.
Grāfa di Lunas lomā debitē ievērojamais franču baritons Ludoviks Tezjē – viņš tēlo brutālu, aukstasinīgu militāristu, vīrišķā spēka iemiesojumu. Trubadūru Manriko atveido Siguldas Opermūzikas svētku favorīts argentīniešu tenors Marselo Alvaress.
Jauneklīga enerģija
Annu Ņetrebko Trubadūrā Parīzē varēs dzirdēt 15. februārī. Pēc tam Leonoras lomu dziedās Itālijā dzīvojošā ķīniete Hui He. Divās izrādēs – 29. februārī un 3. martā – trubadūru Manriko tēlos Annas Ņetrebko dzīvesbiedrs azerbaidžāņu tenors Jusifs Eivazovs. Man bija iespēja dzirdēt viņu Trubadūra ģenerālmēģinājumā Bastīlijas operā, kad Jusifs Eivazovs aizstāja saslimušo Marselo Alvaresu un guva iespēju pievienoties iestudējuma pirmā sastāva zvaigznēm. Vēl pirms dažiem gadiem Jusifu Eivazovu bez maksas varēja dzirdēt uz vasaras skatuves Stacijas laukumā Rīgā; pašlaik viņš pamazām iekaro arvien prestižākas skatuves. Skauģi ironizē, ka tenora laulība ar Annu Ņetrebko ir viņa veiksmīgākais karjeras solis. Pēc Trubadūra noklausīšanās jāatzīst, ka Jusifam Eivazovam ir varena balss un spēcīgas "augšas" – Manriko lomā viņš bija dedzīgs, impulsīvs un pārliecinošs.
Ģenerālmēģinājumā Jusifs Eivazovs tika apveltīts ar vētrainām ovācijām, savu aizkustinājumu par to neslēpa arī Anna Ņetrebko, kura dziedāja ar viņu kopā. Katra jaunuzveduma ģenerālmēģinājums Parīzes Nacionālajā operā ir jauniešu diena – teātrī gaidīti tie, kuri ir jaunāki par 28 gadiem, viņi var iegādāties biļeti par 10 eiro (tās tiek izķertas acumirklī; parasti biļešu cena uz operas izrādēm ir 10–240 eiro); pārējiem apmeklētājiem biļetes netiek tirgotas. Ģenerālmēģinājumā operas teātri, kura pamatauditorija ir mākslas baudītāji agrā vai vēlā dzīves rudenī, pārņem jauneklīga enerģija. Pat programmiņas junioriem tiek piedāvātas par īpašu cenu (par pieciem eiro jeb 30% lētāk nekā parasti), atbilstoši viņu pirktspējai tiek pielāgota kafejnīcas cenu politika. Cik forši būt jaunam!
Trubadūrs
Bastīlijas operā Parīzē līdz 15.III
www.operadeparis.fr