Bavārijas Valsts operā Minhenē iestudētais Makbets nav tāda izrāde, pēc kuras skatītājs, steidzoties uz vakariņām, slīgst apmierinājumā: cik tas bija lieliski! Tieši pretēji – Makbets atstāj šaušalīgu iespaidu, tas sāpina emocionāli un fiziski. Cik tas bija pretīgi, mokoši un nepanesami! Makbeta klausīšanās ir ciemošanās ļaunuma impērijā, kuru uzbur komponists Džuzepe Verdi, režisors Martins Kušejs un operdīva Anna Ņetrebko.
Minhenes Makbets ir radikālākā izrāde, kurā mums ir bijis lemts dzirdēt Annu Ņetrebko. Šajā iestudējumā viņa plosās prātam neaptveramā dramatiskā vērienā. Viņa nespēlē lēdiju Makbetu – viņa ir lēdija Makbeta. Māksliniece to dēvē par iemīļotāko lomu savā repertuārā. Viņa uzlauž šīs noziedzīgās maitas kodu un līdz matu galiem iemiesojas varonē. Tās nav ne Manonas Lesko glamūrīgās ciešanas, ne Trubadūra Leonoras vokāli teatrālās mežģīnes. Tā ir pavisam citu sajūtu pārraide. Annā Ņetrebko burbuļo lēdijas Makbetas agresija, viņu uzbudina asins smaka un kroņa mirdzums. Viņa ar baudu metas iekšā nāves azartspēlē.
Atteikšanās no skaistuma
Lēdija Makbeta ir partija, kura nav jādzied skaistā balsī. Debitējot šajā lomā Minhenē 2014. gadā, Anna Ņetrebko mēģināja to izpildīt skaisti. Tagad zvaigzne ir uzdrošinājusies atteikties no skaistuma: viņas balss ievelk klausītājus dziļākajos, tumšākajos, bīstamākajos dvēseles kambaros. Lēdija Makbeta ir asiņaina loma, ar kuru ir saistīts milzīgs risks, jo tā var traumēt balsi.
Anna Ņetrebko ne reizi vien stāstījusi, ka tuvākie kolēģi un draugi centušies viņu atrunāt: neesi traka, nedziedi Makbetā – pašai būs labāk! "Es vēlējos pierādīt, ka šī būs mana spožākā loma. Man par to nebija šaubu," māksliniece sacīja. Viņa uzticējās savai intuīcijai un uzvarēja. Annas Ņetrebko lēdija Makbeta kļuva par sensāciju.
Šajā Verdi operā viņa dzied reti: 2014. gada vasarā notika izrādes Minhenē, tā paša gada rudenī – Ņujorkā. Tas arī viss. Ņujorkā tapušais iestudējums izdots DVD, kas 2016. gadā atnesa Annai Ņetrebko Vācijas prestižāko mūzikas apbalvojumu Echo Klassik kategorijā Gada dziedātāja.
Decembrī viņa atgriezās Martina Kušeja iestudējumā un nodziedāja trīs izrādes. Minhenes skandalozais, daudzus kaitinošais Makbets ir spilgtākais apliecinājums Annas Ņetrebko bezgalīgajām spējām, unikālajam talantam dzīvot uz skatuves un padarīt šajās trijās stundās notiekošo par daudz ko vairāk nekā operas izrāde. Katra viņas izdziedātā nots gan pienaglo klausītāju pie krēsla, gan atrauj no zemes. Anna Ņetrebko teātrī vēl nekad nav izpaudusies tik iespaidīgi un šokējoši pašaizliedzīgi kā Makbetā. Viņas sniegums apgriež kājām gaisā visus priekšstatus par to, kas mūsdienās ir iespējams operā.
Galvaskausu popkorns
Minhenes Makbets ir patoloģiju kaleidoskops, morālo un seksuālo perversiju katalogs, kas ir iepakots lētā plēvē no tuvākā morga. Sabiedrības kroplība un briesmu koncentrācija šajā nāves nometnē sasniedz augstāko pakāpi. Iestudējums vizualizē slepkavu murgus, diktatoru pāra apziņas sairšanas procesu. Skatuvi klāj simtiem baltu galvaskausu – no attāluma šķiet, ka kādam milzim būtu izbiris popkorns.
Izrādes sākumā lēdijai Makbetai piedzimst nedzīvs bērniņš, kuru viņa aprok. Šis ir galveno varoņu psiholoģiskā sabrukuma atskaites punkts. Raganas atveido bērni blondās parūkās. Skatam paveras sakropļotu ķermeņu un līķu balets, vardarbības upuru un politieslodzīto koris, kara veterānu parāde, viduslaiku masku balle, nepaklausīgo spīdzināšana.
Uz skatuves ir daudz plikuma, daudz asiņu, daudz grupveida seksa – režisors apzināti žonglē ar teātra klišejām, ar visu, kas tik ļoti riebjas daudziem skatītājiem. Ar nocirsto Banko galvu lēdija Makbeta rotaļājas kā Salomes troņmantniece un iebāž to starp kājām.
Šajā izrādē Anna Ņetrebko darbojas bez bremzēm. Savā pēdējā ainā lēdija Makbeta planē kā aptrakusi bomzene atklātā kosmosā. Nevar saprast, kas viņai ir zobos – cigarete vai "čupačups". Lēdija Makbeta klupdama krizdama iet pa galvaskausiem kā pa akmeņiem pie kāda sen izžuvuša asins ezera. Viņai rokās ir tizls maisiņš, kurā viņa cenšas tos salasīt. Viņai gribas smēķēt, bet šķiltavas nedarbojas, garīgi un fiziski sagrautā karaliene kasās un šķobās. Vērot viņu ir neērti, taču neskatīties – neiespējami.
Makbeta lomā iespaidīgs ir itāļu baritons Franko Vasallo, Banko lomā – itāļu basbaritons Ildebrando Darkandželo. Makdafa tēlā debitē Annas Ņetrebko dzīvesbiedrs azerbaidžāņu tenors Jusifs Eivazovs. Pie diriģenta pults – itāļu maestro Paolo Karinjāni.
Kamēr nav par vēlu
Tuvākajā laikā dziedāt Makbetā Anna Ņetrebko vairs neplāno, taču dīvas cienītāji var sākt cīņu par biļetēm uz citu ekskluzīvu notikumu: 9., 11. un 14. martā Milānas Teatro alla Scala dziedātāja – visticamāk, pēdējo reizi karjerā – atveidos titullomu Džuzepes Verdi Traviatā. Speciāli viņai tiks reanimēts vecais, klasiskais režisores Liliānas Kavāni iestudējums. Pie diriģenta pults stāsies Nello Santi. Anna Ņetrebko uzsver, ka beidzot jūt pārliecību, ka var kārtīgi nodziedāt Violetas Valerī partiju (viņasprāt, līdz šim tas viņai nav izdevies) un atvadīties no tās.
Šo savā daiļradē tik nozīmīgo lomu māksliniece nav atveidojusi ilgus gadus. Režisora Villija Dekera un diriģenta Karlo Rici veidotais Traviatas jauniestudējums 2005. gada Zalcburgas festivālā padarīja Annu Ņetrebko par superzvaigzni. "Tajā izrādē es neizdarīju līdz galam visu tā, kā vēlējos. Man bija augstpapēžu kurpes, bija daudz jāskrien pa skatuvi – tas viss ir forši un interesanti, taču pamatīgi un pa īstam nodziedāt šo lomu varu tikai tagad, un es gribu to paveikt, kamēr nav par vēlu," saka Anna Ņetrebko. Tiekamies La Scala!
Sandra Jansone
pa pēdām
Diletante