Operas pirmizrāde notika pagājušā gada 9. decembrī publikas pārpildītā zālē, un nu klausītājiem dota otrā iespēja izdzīvot šo stāstu, kurā galveno lomu – Lakstīgalu – atveido Rīgas Doma meiteņu koris Tiara un divas balerīnas, Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas audzēknes.
Imanta Ramiņa opera Lakstīgala ir krāsains un izsmalcināts dāņu rakstnieka Hansa Kristiana Andersena tāda paša nosaukuma pasakas lasījums. Ar mūzikas un dejas palīdzību tas ļauj iejusties Ķīnas ķeizara galmā un atgādina par dzīves īstajām vērtībām. "Šai pasakai ir pārsteidzoša līdzība ar laiku, kurā dzīvojam," saka Imants Ramiņš. "Būdami tik ļoti ieinteresēti virtuālajā pasaulē, esam uz robežas ar atsvešināšanos no reālās, dabiskās dzīves. Būdams neārstējams ludīts (vecās pasaules piekritējs), es izjūtu milzīgu gandarījumu, ka pasakas krīzes brīdī visam mākslīgajam pienāk beigas."
H. K. Andersena pasaka vēsta par Ķīnas ķeizaru, kurš, uzzinot, ka viņa valstī dzīvo brīnumskaisti dziedoša lakstīgala, uzdod sameklēt mazo, pelēko putniņu. Lakstīgala apbur ķeizaru tik ļoti, ka viņš nolemj putniņu paturēt. Kādu dienu ķeizars saņem dāvanu no Japānas – dārgakmeņiem rotātu mākslas darbu – mehānisko lakstīgalu –, kas ikreiz dzied vienu un to pašu dziesmu. Drīz vien īstā, ārēji necilā lakstīgala tiek padzīta no pils. Pēc daudziem gadiem, ķeizaram guļot uz nāves gultas, mehāniskais putns salūst. Mazā, dzīvā lakstīgala ierodas pilī un izglābj ķeizaru, ar savu dziesmu apburot pašu Nāvi.
"Operā Lakstīgala ievītie stāsti ir kā mazi dārgakmeņi. Te ir humors, te ir patoss... Visdažādākās emocijas. Te satiekas divi lielie temati – dabīgais un mākslīgais," paskaidro autors. Viņš šo operu sarakstīja 2003. gadā pēc trīs amerikāņu koru pasūtījuma. Vērtējot pirmizrādes 2005. gadā Vašingtonā, Čikāgā un Portlendā, latviešu komponista veikums salīdzināts ar britu XX gs. klasiķa Bendžamina Britena izcilajām bērnu operām.
Uzvedumam diriģentes Airas Birziņas vadībā un Māras Ķimeles režijā Latvijā libretu latviski atdzejoja Amerikā dzīvojošā latviešu rakstniece un literatūrzinātniece Astrīda Stahnke. Izrādē līdz ar Rīgas Doma meiteņu kori Tiara piedalās divas balerīnas (Elīna Blažēvica vai Sofija Beļkina, Anastasija Sokolova vai Oļesja Čudakova), solisti Jānis Kurševs, Ance Purmale, Katrīna Paula Felsberga, Rūdolfs Bērtiņš un kamerorķestris Agneses Kanniņas vadībā. Horeogrāfs ir Alberts Kivlenieks, baletmeistare Regīna Kaupuža, scenogrāfiju un kostīmus veidojusi Inga Bermaka-Apiaha, gaismas – Māris Sējāns. Pirmizrādi pagājušā gada nogalē piedzīvoja arī pats komponists, kurš speciāli ieradās Latvijā. Ar šo notikumu tika svinēta gan Imanta Ramiņa 75. jubileja, gan kora Tiara divdesmitā gadskārta, gan Latvijas simtgade. Pašās gada beigās Kanādā tika izziņots, ka par nopelniem Kanādas mūzikas dzīvē latviešu komponistam, diriģentam, vijolniekam un ilggadējajam pedagogam Imantam Ramiņam piešķirts augstākais valdības apbalvojums – Kanādas ordenis.