Konkursa pirmajā kārtā plānots izvēlēties sešus metus, aicinot to autorus piedalīties konkursa otrajā kārtā. Līdz konkursa otrās kārtas rezultātu paziņošanai tiek saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte. Meti otrajā kārtā būs jāiesniedz 18 nedēļu laikā pēc uzaicinājuma saņemšanas.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis: "Esmu gandarīts par Latvijas un pasaules arhitektu interesi un iesaistīšanos Rīgas Filharmonijas metu konkursā. Koncertzāles tapšanas procesā šobrīd ir skaidri iezīmēta ceļa karte, un pirmais posms – metu konkursa pirmā kārta – tuvojas noslēgumam. Allaž esmu uzsvēris, ka koncertzāle ir viena no manām visaugstākajām prioritātēm. Klusums, kas pēdējos mēnešos nereti tika pieminēts koncertzāles projekta attīstības projektā, ir tikai šķietams – notiek aktīvs visu iesaistīto pušu darbs, lai jau šogad mēs iegūtu konkursa uzvarētāju. Akustika, funkcionalitāte un ēkas arhitektoniskais veidols ir būtiski faktori koncertzāles tapšanā."
"Esam vēl vienu soli tuvāk tam, lai Rīgā taptu augsta līmeņa akustiskā koncertzāle. Esmu gandarīts, ka par Rīgas Filharmonijas metu konkursu ir bijusi ļoti liela interese, par ko liecina arī ievērojamais skaits starptautisko pieteikumu. Tagad, izvēloties augstvērtīgākos piedāvājumus, nozīmīgs darbs būs jāveic konkursa žūrijai, kurā darbojas izcili savu jomu profesionāļi," pauž Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.
15. maijā vērtēšanas darbu sāks konkursa tehniskās komisijas locekļi, un katrs vērtēs kādu konkrētu jomu (satiksmes organizācija, atbilstība konkursa programmai, atbilstība normatīvajam regulējumam, akustika, ainavu arhitektūra, pilsētplānošana, vēsturiskā mantojuma saglabāšana).
Savukārt no 8. līdz 10. jūnijam metus vērtēs starptautiskā metu konkursa žūrija, kurā ietilpst: Pēteris Ratas, arhitekts, Rīgas pilsētas arhitektu dienesta vadītājs; Juris Dambis, arhitekts, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis; Liene Griezīte, arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve; Indra Purs, ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas valdes locekle; Guntars Ķirsis, VSIA Latvijas koncerti valdes loceklis; Rolandas Palekas, arhitekts, Lietuvas Arhitektu savienības pārstāvis; Katrin Koov, arhitekte, Igaunijas Arhitektu savienības pārstāve; Deivids Kuks (David Cook), arhitekts, Vācijas Arhitektu asociācijas BDA biedrs, RIBA pārstāvis; Aivar Mäe, diriģents, menedžeris, Igaunija; Indra Lūkina, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore; Žūrijas komisijas priekšsēdētājs ir Gatis Didrihsons, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis, Kultūras ministrijas nozīmētais pārstāvis.
No 11. līdz 16. jūnijam Rīgas Kongresu nama telpās mediju pārstāvjiem, studentiem un citiem interesentiem būs iespēja apskatīt visus konkursam iesniegtos metus, iepriekš vienojoties par apskates laiku (par to tiks informēts papildus).
Kopējais atlīdzības apmērs par dalību konkursa otrajā kārtā ir 240 000 eiro, respektīvi, 30 000 eiro katram no sešu metu iesniedzējiem. Ja konkursa otrajā kārtā iesniegt metus tiek uzaicināti mazāk nekā seši dalībnieki, žūrijas komisijai ir tiesības kopējo paredzēto atlīdzības apmēru sadalīt otrās kārtas konkursa dalībniekiem vienlīdzīgās daļās. Savukārt konkursa otrās kārtas godalgu fonds ir 60 000 eiro: 1. vietas (uzvarētāja) godalga ir 30 000 eiro; 2. vietas godalga – 20 000 eiro; 3. vietas godalga – 10 000 eiro.
Rīgas Filharmonija būs pastāvīgā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda, kā arī VSIA Latvijas koncerti mājvieta.
Maksimālā līguma summa, ko Rīgas dome ir paredzējusi Rīgas Filharmonijas projektēšanai un autoruzraudzībai (neieskaitot būvuzraudzības izmaksas), ir 3 511 209 eiro. Plānots, ka līgumu par projektēšanu un autoruzraudzību noslēgs 2023. gada nogalē.