Sāksies "Rudens kamermūzikas festivāls"

No pašlaik Latvijā un pasaulē vispazīstamākā latviešu pianista Vestarda Šimkus līdz Berlīnes filharmoniķu kvartetam. Ļoti daudz Pētera Vaska mūzikas. Latvijas pianisma zieds, ko līdzās Šimkum pārstāv arī Liene Circene un Londonā dzīvojošā Diāna Ketlere, kura muzicēs kopā ar Latvijas Radio kori. Pirmā VSIA Latvijas koncerti izdotā kompaktdiska Lienes Circenes Šūpuļdziesmas klajā nākšanas svētki, jaunās Spīķeru koncertzāles atklāšana tieši Starptautiskajā mūzikas dienā 1.oktobrī un pasaulslavenā orķestra Berlīnes filharmoniķi kvartets. Tāds ir ikgadējā Rudens kamermūzikas festivāla piedāvājums no 23.septembra līdz 8.oktobrim Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Preiļos, Jelgavā un Kuldīgā. Lai kopaina būtu pilnīga, vēl jāpiemin iespēja klausīties kontrtenora Sergeja Jēgera solokoncertu (30.IX Mazajā ģildē), džeza koncertus Liepājā un Rīgā un Klaipēdas kamerorķestra koncertus Ventspilī un Kuldīgā.

Rudens kamermūzikas festivāla patrons ir komponists Pēteris Vasks, kura skaņdarbi iekļauti gandrīz katrā programmā. Klavierdarbiem par ziemu, pavasari un rudeni viņš pievienojis vasaru, pabeidzot mūža darbu — Gadalaiku ciklu, kas sākts jau 1980.gadā. Rudens kamermūzikas festivālu atklājot, 23.septembrī Lielajā ģildē P.Vaska Gadalaikus spēlēs Vestards Šimkus, kurš tos tikko pirmatskaņojis Liepājā.

Latvijas Radio kora grupa pirmoreiz muzicēs kopā ar Londonā dzīvojošo latviešu pianisti Diānu Ketleri 24.septembrī Mazajā ģildē. Programmā līdzās Brāmsa, Forē un Šūberta romantismam — latviešu jaundarbs. Divpadsmit balsīm un klavierēm rakstītajā opusā Ligeija tās autors mūziķis un intelektuālis Kristaps Pētersons burtu pa burtam pārcēlis skaņās Edgara Alana Po tāda paša nosaukuma noveli. Kā tas iespējams? Lai katram burtam atbilstu konkrēta angļu alfabēta skaņa, oktāvu nācies sadalīt krietni sīkāk, nekā ierasts, — nevis 12, bet 26 daļās. "Stāsts manifestē gribasspēka uzvaru pār vājumu. Pēc sievas Ligeijas nāves galvenais varonis apprecas otrreiz, taču arī otrā sieva smagi saslimst un mirst. Nāves naktī viņā pārmiesojas Ligeija, un mūzika ataino pārdabisko vienas sievietes permutāciju otrā," stāsta K.Pētersons.

Ņemot vērā lielo pieprasījumu uz radošo industriju kvartāla Spīķeru koncertzāles atklāšanas koncertu 1.oktobrī, nolemts rīkot papildkoncertu 2.XI plkst.18. Vēsturiskā XIX gs. preču noliktavu kvartāla atjaunošanas darbus paredzēts beigt 2012.gadā, taču jau tagad tā ir moderna, multifunkcionāla kultūras vide. Spīķeru koncertzāles atklāšanā skanēs laikmetīgā mūzika, ko vainagos Lučāno Berio Folk Songs — muzikāls ceļojums apkārt pasaulei Ievas Paršas dziedājumā. P.Vasku pārstāv Moments Musicaux klarnetei solo, ko atskaņos Guntis Kuzma.

"Aizdomājos par to, ka šajā laikmetā cilvēki pasaulē sāk piemirst daļu savas etniskās pagātnes — tautas dziesmas, dejas, paražas, tradīcijas. Manas paaudzes mammas un tēti reti zina kādu šūpuļdziesmu, pasakas mēs izvēlamies no brāļu Grimmu krājuma, multfilmas bērniem rāda kabeļtelevīzija. Tomēr mēs varētu mazliet papūlēties un dot bērniem to, kas tikai mūsu tautai īpašs," pianiste Liene Circene atklāj, ka pirmā CD ideju guvusi no savām meitiņām, citiem bērniem, viņu vecākiem un pasaulē sastaptajiem cilvēkiem. Albumā, ko prezentēs pianistes solokoncertā Mazajā ģildē 7.XI, ierakstītas gan tradicionālās, gan oriģināli komponētās šūpuļdziesmas, ko radījuši un apdarinājuši Lūcija Garūta, Tālivaldis Ķeniņš, Jānis Mediņš, Pēteris Plakidis, Edgars Raginskis, Jāzeps Vītols, Arvīds Žilinskis. Koncertā skanēs arī P.Vaska Mazā nakts mūzika un pianistu zelta repertuārs: Albeniss, Lists, Šūberts, Debisī. Berlīnes filharmoniķu kvartets, kas divdesmit pastāvēšanas gados izvirzījies pasaules kvartetu olimpā, vieskoncerta programmā festivāla noslēgumā Lielajā ģildē 8.X līdzās V.A.Mocarta un J.Brāmsa mūzikai liek P.Vaska Piekto stīgu kvartetu.