Koncertā piedalīsies Jautrīte Putniņa, Uģis Krišjānis, Elīna Berklāva, Roberts Ķibermanis, Aiva Tauriņa-Šariņa, Līga Ivāne, kā arī pedagogu Ineses Reinfeldes un Ritmas Pētersones klavieru klases audzēkņi. Skanēs Georga Frīdriha Hendeļa, Jāzepa Vītola, Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa, Jāņa Ivanova, Jēkaba Nīmaņa, Arvo Perta un citu komponistu skaņdarbi.
Pianiste Vilma Cīrule absolvējusi Valmieras Mūzikas skolas pedagoģes Alvīnes Liepiņas-Sinepas klavieru klasi. Atceroties Valmieras Mūzikas skolā pavadītos gadus, pianiste stāsta: "No manu vecāku mājām, paveroties lejup, bija redzama Ziloņu iela. Tur atradās mūzikas skola un pa atvērtajiem logiem varēja dzirdēt klavieru skaņas. Man arī gribējās iet mūzikas skolā un iemācīties skaisti spēlēt klavieres. Mūzikas skolas direktors bija Arnolds Sineps, bet klavieru skolotāja - viņa šarmantā kundze Alvīne Liepiņa-Sinepa. Jau iztālēm biju Sinepkundzi ievērojusi un man ļoti gribējās būt viņas skolnieku vidū. Tā arī notika. Iestājoties nekādu problēmu nebija. Notis pazinu, vēlēšanās mācīties bija. Kā pirmo, ieejot klasē, ievēroju lielo, melno, ar ādu apvilkto dīvānu, uz kura sēžot gaidījām savu rindu, lai tiktu pie "lielajām" klavierēm. Sākumā man mana skolotāja likās nedaudz lepna, bet patiesībā viņa ļoti rūpējās par saviem skolniekiem. Mums katram bija maza burtnīciņa. Tur tika ierakstīti mājās izpildāmie uzdevumi, katru reizi izdarītas piezīmes par mājās paveikto. Sinepkundze vienmēr ļoti uzmanīja, lai nošu teksts tiktu apgūts kārtīgi. Man viss labi padevās – muzikālā atmiņa bija ļoti laba un arī dzirde – absolūtā, tādēļ bieži tiku rādīta viesiem no Rīgas, kuri brauca gan koncertēt, gan iepazīties ar mūzikas skolas darbu. Tā iepazinu gan profesoru Paulu Šūbertu (Sinepkundze bija absolvējusi viņa vadīto klavieru klasi konservatorijā), arī komponistu Jāzepu Vītolu. Šai sakarībā jāpiemin Sinepkundzes lielā rūpība, ar kādu viņa man palīdzēja sagatavoties pirmajam koncertam. Mans uzdevums bija atklāt Jāzepa Vītola skaņdarbu vakaru 1932. gada 18. martā Valmieras ģimnāzijas zālē. Muzicēja gan pedagogi, gan audzēkņi. Tā tālajā 1932. gadā pirmo reizi uzstājos plašākas publikas priekšā. Liels prieks bija saņemt Jāzepa Vītola uzslavu un laba vēlējumus turpmākajām mācībām. Tā jau bērnībā iezīmējās mans ceļš. Vispirms mūzikas skola, tad konservatorija."
Pēc Valmieras Mūzikas skolas beigšanas Vilma Cīrule turpināja klavierspēles studijas Latvijas Konservatorijā pie Paula Šūberta un 1944. gadā absolvēja viņa klavieru klasi.
Pēc studijām Vilma Cīrule strādāja par koncertmeistari Latvijas Valsts konservatorijā (1944–1945), par solisti un koncertmeistari Latvijas PSR Radio un televīzijā (1945–1975), no 1955. gada – Latvijas Valsts filharmonijā. No 1980. līdz 1996. gadam Vilma Cīrule bija pasniedzēja kamerdziedāšanas klasē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, pēc tam strādāja par koncertmeistari skolēnu jaunrades namā Rīdze. Pianiste daudz koncertējusi Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Vācijā, Bulgārijā, Rumānijā, Polijā, Īslandē, Kanādā. Vilma Cīrule muzicējusi kopā ar čellistu Ernestu Bertovski, vijolnieku Induli Dālmani, dziedātājiem Laimu Andersoni, Žermēnu Heini-Vāgneri, Leonardu Daini, Jāni Zāberu un citiem mūziķiem. 2003. gadā māksliniece saņēma Triju Zvaigžņu ordeni, 2007. gadā – Lielo Mūzikas balvu par mūža ieguldījumu.
Vilma Cīrule atzīstm, ka tuva no klaviermūzikas repertuāra viņai ir Jāņa Mediņa mūzika, Frideriks Šopēns, Johaness Brāmss: "Es vispār tiku audzināta tādā kā romantisma garā, jo 20. gadsimta pirmajā pusē konservatorijā vairāk pievērsās Rietumeiropas komponistiem. Ļoti mīlēju arī Volfgangu Amadeju Mocartu, man bija piemērota roka viņa darbu atskaņošanai. Bet pēc kara iepazinu krievu komponistu daiļradi – Pēteri Čaikovski, Sergeju Rahmaņinovu un Sergeju Prokofjevu. Sākumā bija diezgan grūti, jo tā ir cita mentalitāte."