1922. gada 29. maijā uz Zemes ieradās Jannis Ksenakis. Protams, viņš piedzima, turklāt – Rumānijas pilsētā Breilā, nevis Grieķijā. Mēģināt runāt par viņa personību, rokrakstu, atstāto mantojumu gan mūzikā, gan arhitektūrā, lietojot ierasto vārdu krājumu un jau aprobētu stilu, ir vienmēr riskanti. Riskanti iekrist puspatiesību, banalitāšu vai gluži pretēji – pārintelektuālu un šauri specifisku jēdzienu un konstruktu slazdos. Samierinoties ar faktu, ka lielais vairums no mums var tikai mēģināt iztēloties, ko nozīmē "būt par Janni Ksenaki", un iztēlei robežas nekad nav vēlamas, derīgs var būt arī pieņēmums, ka viņš ieradās. No kaut kurienes, ne no šejienes.
Ar iztēlošanos un pieļaujot tās kā katram savas iespējamības, ievērojamā skaņraža dzimšanas dienā vienkop Ventspilī pulcēsies mūziķi, mākslinieki un dejotāji, lai divdaļīgā notikumā un piedāvājot savas versijas par to, ko nozīmē būt Jaņņa Ksenaka pasaulē kā aktīviem tās iemītniekiem, klausītājiem un vērotājiem vienlaikus, šo dienu atzīmētu.
29. maijā plkst. 14 koncertzāles Mazajā zālē notiks trīs komponista kamerdarbu atskaņojumi. Vijolniece Marta Spārniņa interpretēs dvīņu skaņdarbus Mikka un Mikka S solo vijolei. Turpinājumā virtuozais krievu pianists Mihails Buzins lasīs Evryali jeb Atklāto jūru klavierēm – darbu, par kuru, to pabeidzot un veltot franču pianistei Marī Fransuāzai Bikē, pats komponists teicis: "Še, apskaties! Un ja tev šķiet, ka vari ar to ko iesākt, spēlē!" Savukārt skaņdarbu Okho trim perkusijām ar laikmetīgās dejas tandēma IevaKrish veidotu horeogrāfiju interpretēs pazīstamais sitaminstrumentu trio Giunter Percussion no Viļņas.
Jubilejas turpinājums – otrā daļa un kulminācija – koncertzāles Lielajā zālē sāksies plkst. 18, kad pirmoreiz Latvijā Jaņņa Ksenaka monumentālo skaņdarbu Pléïades atskaņos latviešu perkusionistu Guntara Freiberga, Elvija Endeļa un Mika Bāliņa jeb ¾ Perpetuum Ritmico, kā arī lietuviešu sitaminstrumentālistu Pāvela Gintera, Sigita Gaiļus un Andrjus Rekaša veidotais sekstets. 1978. gadā pēc ansambļa Percussions de Strasbourg pasūtījuma tapušais darbs līdzās baletam Kraanerg tiek uzskatīts ne tikai par paša komponista radošo virsotni instrumentālajā mūzikā, bet arī par izpildītāju spēju galējo robežu pārbaudi. Lietpratēju vidū pat valda pārliecība, ka darbs ir metrs, ar kuru noteikt, ko vērts ir tas vai cits kolektīvs, un kā jau etalonam tam līdzīgu nav.
Jubilejas koncertu scenogrāfiju kopā ar kolēģi Ievu Stalšeni veido mākslinieks Miķelis Fišers. Iztēlojoties pasauli, kura atzīmēs Jaņņa Ksenaka trīssimtgadi, scenogrāfs saka: "2222. gadā pēdējie Mutantu kari uz Zemes ir sen kā beigušies. Neticami, taču citplanētieši no kodolgenocīda ir izglābuši 8 mūziķus un divus dejotājus, kuri nu mūzikas cienītājiem sniedz starpgalaktiskus koncertus. Lai skatuves māksliniekus pārvadātu starpgalaktiskajā telpā, tos uzglabā Lēnā laika kokonos, anabiozē. Ņemot vērā posttraumatisko šoku, viesizrādes organizējošā civilizācija uzskata par lietderīgu koncertējošajiem mūziķiem translēt simulāciju, ka tie joprojām atrodas uz Zemes, vienmēr eksistējošā laika cilpā pirms katastrofas. Lai šie koncerti ir par aicinājumu mūzikas mīļotājiem pakāpties soli atpakaļ izplatījumā un baudīt Ksenaka skaņdarbus starpgalaktiskā panorāmā ārpus lineārā laika plūduma!"
Biļetes ir nopērkamas Biļešu paradīzes tīklā. Pārdošanā ir gan atsevišķas biļetes uz katru no koncerta daļām, gan divu koncertu abonements par izdevīgāku cenu.
Jaņņa Ksenaka lieldarbs Pléïades perkusiju sekstetam Les Percussions de Strasbourg ieskaņojumā:
Pianists Mihails Buzins koncertā izpilda skaņdarbu Evryali: