Gads Latvijas arhitektūrā sākās ar jauna Rīgas pilsētas galvenā arhitekta izraudzīšanos. Diezgan samocītas procedūras rezultātā jauno amatu ir ieņēmis arhitekts Pēteris Ratas, kurš profesionālo pamatizglītību ir ieguvis Rīgas Tehniskajā universitātē, savukārt maģistra grādu arhitektūrā – ASV Ņūdžersijas Tehnoloģiju institūtā. Strādājis pie vērienīgiem projektiem ar komerciālu ievirzi ASV un Ķīnā, atgriezies Rīgā ar domu, ka ne vienmēr mazais ir kaut kas nevērtīgāks. Stājoties amatā, Pēteris Ratas solīja galveno uzmanību pievērst Rīgas publiskajai telpai, sākot no pilsētas ielām un tad turpinot ar vides labiekārtojumu – pievilcīgu vides dizainu un apstādījumiem. Pēc daudzajām intervijām medijos gada sākumā interese par Rīgas galveno arhitektu ir noplakusi, bet, cerams, pilsētas galvenais arhitekts klusi strādā un par viņa darba rezultātiem vairāk dzirdēsim nākamajā gadā.
Vienu no Rīgas pilsētvides labiekārtojuma projektiem Latvijas Arhitektūras gada balvas starptautiskā žūrija atzina par šī gada labāko arhitektūras darbu: lielo gada balvu saņēma arhitektu birojs MADE arhitekti par Dailes teātra priekšlaukumu. Jaunais teātra skvēra iekārtojums, iespējams, tagad ir tāds, kādu to būtu vēlējusies redzēt teātra ēkas arhitekte Marta Staņa. Ārēji tas atbilst modernisma virziena priekšstatiem par labu publisko telpu, ko tik reti šī virziena pārstāvjiem izdevās īstenot dzīvē, arī sākotnējā Dailes teātra laukuma iekārtojumā. Skvēra dizaina elementi un kompozīcija papildina teātra ēku, bet ar aci uzreiz nepamanāmie risinājumi atbilst jaunās tūkstošgades pēcmodernisma arhitektūras principiem – gājēju un teātra ēku apkalpojošā transporta spējai savstarpēji pielāgoties, ilgtspējīgiem lietusūdens apsaimniekošanas risinājumiem un vides pieejamībai dažādiem sabiedrības pārstāvjiem.
Izstāde no No Arkādijas līdz Marsam (kuratore Anda Boluža) Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šogad stāstīja par vēl vienu pilsētas daļu – Rīgas parkiem. Izstādē aiz glīti drapētiem kokvilnas aizkariem bija paslēpti Rīgas parku oriģinālie plānojumi, kuru autoru vidū ir gan Georgs Kūfalts, gan Andrejs Zeidaks, gan citi plašākai publikai mazāk zināmi vārdi. Izstādes galvenā vērtība bija šo plānojumu kontekstualizēšana un stāsts par parkiem kā svarīgu pilsētas vides daļu, kurā dažādos laikos notikušas dažādas protesta akcijas – gan dārznieku streiks 1905. gadā, gan mītiņš Arkādijas parkā pret metro būvniecību Rīgā XX gadsimta 80. gados, gan dažādas protesta akcijas mūsdienās. Parki kā vieta ne tikai laiskai atpūtai, bet arī aktīvai pilsoniskajai nostājai.
Mākslinieka un dizainera Jāņa Straupes darbos priekšmetu funkcija kļūst absurda un to praktiskais pielietojums – nevajadzīgs. Attēlā – darbs Skrienošie krēsli. 2021. Liepa. Autora īpašums. Foto – Jānis Straupe
Arī Latvijas dizainā šogad izcelšanas vērtas ir divas izstādes – abas notika gada pirmajā pusē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM). Gada sākumā tika atklāta Jāņa Straupes darbu izstāde Ne-lietas (kuratore Inese Baranovska). Jānis Straupe ir prasmīgs amatnieks, kurš savas zināšanas un iemaņas izmanto, lai rotaļātos un izaicinātu pats sevi, lai materiālā atrisinātu šķietami neatšķetināmus uzdevumus, kuru rezultātā priekšmetu funkcija kļūst absurda un to praktiskais pielietojums – nevajadzīgs. Tas ir galds, no kura viss slīd nost, un krēsls, uz kura sēdēt nav iespējams. Lietu antifunkcionalitāte tiek novesta līdz galējai robežai, tiktāl, ka skatītājs ne par ko citu nav spējīgs domāt kā tikai par to, kā šos priekšmetus tomēr varētu izmantot ikdienā.
Skats no dizainera Germana Ermiča personālizstādes Plūstoši, kas gada pirmajā pusē bija skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Foto – Filips Šmits
Pēc tam DMDM piedāvāja dizainera Germana Ermiča paveiktā apkopojumu izstādē Plūstoši (kuratore Evelīna Ozola). Tā bija starptautiski respektētā, Amsterdamā dzīvojošā un strādājošā Latvijas dizainera pirmā personālizstāde Rīgā, kurā klātienē varēja ne tikai apskatīt viņa slavenāko veikumu – krēslu Ombré –, bet arī iepazīt viņa radošo ceļu līdz tam un jaunākos darbus. Izstāde, kuras iekārtojumu bija veidojis pats dizainers, kopā ar skaņas noformējumu (Artūrs Liepiņš) un grafisko veidolu (Aleksejs Muraško) radīja vienotu stāstu par grafikas dizainā ierasto līdzekļu – krāsas un līniju – izmantojumu telpiskos objektos. Arī Germana Ermiča darbos vārdos grūti formulējamais absolūtais skaistums un materiāla īpatnību izpēte liek aizmirst par dizainera radīto priekšmetu iespējamo praktisko pielietojamību.
Gada nogalē ir paziņots metu konkursa Rīgas filharmonija – kādreizējā Rīgas Kongresu nama pārbūve par akustisko koncertzāli – uzvarētājs. Tas ir arhitektu biroju MARK arhitekti un Mailītis A.I.I.M. kopā ar SIA Labie koki izstrādātais priekšlikums Baltic Shine. Vai tā realizācija kļūs par notikumu Latvijas arhitektūrā, rādīs laiks.