Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Ābolu ķocis. Tas atrodams ne tikai laulības dzīves hronikā

Florians Zellers. Ja tevis vairs nebūtu. Režisors Intars Rešetins. Dailes teātra Mazā zāle. Tuvākās izrādes – 23., 24. oktobrī, 10., 17., 21. novembrī

Valda Čakare ****

Intara Rešetina otrais uznāciens režisora lomā raksturojams teju vai tiem pašiem vārdiem kā Spēlmaņu nakts lauriem vainagotā debija Nakts vēl nav galā. Proti, izrādes stāstu veido detalizēts vīrieša un sievietes attiecību izsekojums, ko tematiski caurvij uzticības un nodevības motīvi, savukārt formas aspektā iestudējuma vizītkarte ir spēja brīvi pārvietoties no īstenības uz šķitumu, izmantojot kinematogrāfiskus paņēmienus un scenogrāfa Kristiana Brektes radīto neitrālo vidi, kas ļauj ceļot laikā un telpā. Atšķirība vien tā, ka šoreiz Rešetinu vairāk interesē šķitums nekā īstenība. Scenāriji, ko savā galvā azartiski izspēlē Vitas Vārpiņas Anna, sākot šaubīties par mirušā vīra uzticību, uztur izrādes intrigu tāpat kā aizgājēja klusā un noslēpumainā klātbūtne Arta Robežnieka personā. Ivara Auziņa sirsnīgajam ģimenes draugam un Dārtas Danevičas meitenīgi spriganajai mīļākajai likumsakarīgi uzticēta iztēloto (?), reālo (?) notikumu katalizatora funkcija. Intars Rešetins sarežģīti konstruēto attiecību stāstu izstāsta saprotami. Un tas nav maz. Režisoru acīmredzami valdzina materiāls, kas piedāvā iespēju iedziļināties apziņas un zemapziņas dziļākajos nostūros. Bet, gaidot Intara Rešetina nākamo iestudējumu, nevar nedomāt arī par to, ka šādu iespēju piedāvā ne jau tikai laulības dzīves hronikas vien.

Henrieta Verhoustinska ****

Man ļoti paveicās – saslēdzos ar izrādi personiski, tāpēc pirmizrādes nevienmērīgais ritms un mulsās pauzes paslīdēja garām nekaitinot. Lielākoties pateicoties Vitai Vārpiņai, kura notur smalko robežu starp prātīgumu un neprātu, realitāti un iedomām. Lai uzsvērtu minēto robežu, scenogrāfs Kristians Brekte Mazās zāles spēles telpu iekārtojis nosacītu, tikai ar dažiem reālistiskiem akcentiem. Ar mīkstu, tumšu paklāju izklātā tumšā telpa asociējas ar freidiskās zemapziņas apcirkņiem, brīžiem – kad slēptajā kastē aiz spoguļa izgaismojas galvenās varones mirušā vīra tēls – pat pārāk tieši. Tomēr lugas noslēpums netika atklāts, iecērtot āķi skatītāja prātā. Kā tad īsti ir – vai Annas un Pjēra tik ideālajā savienībā bija neuzticība vai nebija? Man liekas simpātiski, ka Intars Rešetins savos režijas darbos, nebaidoties no tēmas šķietamās banalitātes, pēta divu mīlošu cilvēku savienības sarežģītos aspektus, dara to klusināti un ar cieņu. Prieks par aktieru Arta Robežnieka un Ivara Auziņa niansēto, neuzspēlēto darbu un Jura Vaivoda melanholiski noslēpumaino melodiju, kas izrādes intonācijas savelk vienā veselumā. Tā kā Dārtas Danevičas Lora ir pa daļai metaforisks personāžs, aktrises darbs nebija vienmērīgs un nebija skaidrs, vai brīžiem vērojamais pārspīlējums ir centības vai režisora uzstādījuma sekas. Toties sievišķīgās pievilcības aura bija nepārprotama. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja