Pavasarī ir iznākusi virkne pašmāju mākslinieku albumu, kuriem noteikti ir vērts dot iespēju atskanēt karstā vasaras ballītē, rāmā pievakarē pēc veldzes ezerā, mājupceļā no darba vai jebkādos citos apstākļos. Izdoto ierakstu saraksts ir garš, šoreiz aplūkošu trīs relīzes, no kurām katra ved savā virzienā, bet ir pieminēšanas vērta.
Banda Banda
Albums Gangbang
Banda Banda ir repa supergrupa, kurā darbojas četri Latvijas hiphopa smagsvari – Steps, xantikvariāts, rolands če un Prusax. Kā Radio Latviešu hiti raidījumā Hiphops.lv Top5 ieskicēja xantikvariāts, grupas darbība ir kā sociāls eksperiments, un tajā reperi atļaujas, citēju, "izdarīt ko debilāku". Tas ir dzirdams viscaur albumā – Gangbang dominē ballīšu atstāsti, narkotiku ABC, seksuālie piedzīvojumi un maskulīna bravūra; ar to ieraksta tematika būtībā arī beidzas. Līdz ar to saturiski, izņemot dažas atsevišķas rindas, albums ir visai vienmuļš un ignorants. Tas gan nemaina faktu, ka Gangbang izceļas ar lieliski nostrādātu un daudzveidīgu muzikālo skanējumu, nodrošinot tā dēvētos "bangerus" dažādām dzīves situācijām, sākot ar pleilistes Car bumpin’ papildināšanu un beidzot ar pavadījumu daudzdienu "pritoniem".
Plašo amplitūdu Gangbang skanējumā ir iespējams sadzirdēt, noklausoties vien pirmo un pēdējo skaņdarbu. Proti, cik agresīvi albums sākas, tik diametrāli pretēji pozitīvā noskaņā beidzas, ļaujot atcerēties leģendāro Rasela un Sabīnes Berezinas hitu Dzīvo brīvi, kas likts par pamatu pēdējam albuma skaņdarbam. Ņemot vērā supergrupas sastāvu, loģiski, ka vilties neliek arī reperu tehniskais varējums. Pēcgarša? No Banda Banda debijas albuma tomēr biju gaidījis vairāk, redzot Bandas dalībnieku veikumu soloprojektos vai apvienojoties citās kombinācijās (rolanda če un xantikvariāta Siera plates, rolanda če Nimfo un visurgājējs, Stepa Jaunais un Slikc sunc, Prusax A+ un, protams, teju neizsmeļamie xantikvariāta "feat." apcirkņi). Vērā ņemamo albumu ailītē Gangbang noteikti neiekļūs, bet atsevišķi gabali dažādās pleilistēs – gan.
Juuk
Albums Muļķa stabule
Juuk ir latviešu mūzikas grupa, kuru iestūķēt konkrētu žanru rāmītī negribas un arī nevajag. Nesen klajā laists grupas trešais studijas albums Muļķa stabule, kura materiālu pati apvienība sauc par "Baltijas balādēm", un ne velti, jo tajā ir izmantota augstvērtīga latviešu un lietuviešu dzeja. Grupai ir izdevies radīt šedevru, kurā organiski savijas dažāda, vairāk vai mazāk alternatīva skanējuma upes, māksliniekiem galvenokārt gremdējoties tumši melanholiskā, arī skumjā noskaņā. Muļķa stabulē ir sadzirdams kārtīgs mikslis, kurā ir jaušams kaut kas no kantrimūzikas, drīmpopa, alternatīvā roka, folkmūzikas (ja reiz tomēr par žanriem, Juuk nereti piekar tumšā folka birku) un daudz kas cits. Nezinu, vai tas ir sanācis tāpēc, ka grupas sastāvs pirms šī ieraksta ir piedzīvojis vērā ņemamas pārvērtības, bet tā vien šķiet, ka tās Juuk skanējumā ir iezīmējušas vērtīgu pagrieziena punktu. Albums ir gaumīgi sabalansēts ikvienā niansē, un par to ir jāpateicas ne tikai pašiem mūziķiem, bet arī Ingum Baušķeniekam, kurš ir atbildīgs par albuma ierakstu un, kā Edgars Šubrovskis minēja LTV raidījumā Kultūrdeva, – arī atsevišķām mākslinieciskajām niansēm.
Neslēpšu, ka latiņu pirms Muļķa stabules noklausīšanās biju uzstādījis gana augstu, bet Juuk tāpat to pamanījās pārspēt. Katra albuma dziesma šķiet rūpīgi noslīpēta un apčubināta (kas svarīgi – arī ne pārlieku pielaizīta), tas rada audiāli estētisku baudījumu. Noteikti ir jāuzteic arī pievilcīgais albuma vāciņš, kurā ir redzams Frančeskas Kirkes gleznas Pjero rītā un vakarā (1995) fragments. Tas, starp citu, var gozēties arī jūsu mājoklī, automašīnā vai jebkur citur, atliek vien iegādāties albumu taustāmā formātā – Muļķa stabule ir iznākusi arī kompaktdiskā.
Baložu pilni pagalmi
Albums Nē! Zināms iemesls
Viens no latviešu alternatīvās mūzikas stūrakmeņiem – kolektīvs Baložu pilni pagalmi, kas nākamgad svinēs trīsdesmit gadu jubileju, – ir izlaidis savu trīspadsmito albumu, kuram dots nosaukums Nē! Zināms iemesls. Ieraksts, kā grupas līderis Māris Šverns minēja TV3 raidījumā 900 sekundes, ir pateicības vēstījums "tām, kuras domās, vārdos un darbos ir bijušas grupai klātesošas". Diemžēl Nē! Zināms iemesls ir sanācis visai remdens – vajadzēja vairākus mēģinājumus, līdz albumu izdevās noklausīties no A līdz Z, un atmiņā visvairāk ir palikusi nevis kāda no ierakstā esošajām dziesmām, bet gan koši dzeltenais vāciņa dizains.
Albums ir ļoti paredzams, jo ik niansē ieturēts Baložu stilistikā, kas iepazīta līdz vīlei jau iepriekšējos divpadsmit albumos. Tas gan nenozīmē, ka Nē! Zināms iemesls ir ieraksts, kuru nav vērts klausīties, – kādam, kurš ar Baložu pilnu pagalmu daiļradi līdz šim ir bijis uz jūs, tas var kļūt par sākumpunktu grupas muzikālās darbības iepazīšanā, lai pēcāk jau ķertos klāt iepriekš radītajam. Jauki gan, ka albums iznācis arī taustāmā formātā, proti, kasetē.