Tātad neizbēgt no 3D versijas, kaut arī neko būtisku nebūsiet palaiduši garām, ja izvēlēsities filmu skatīties ierastajās divās dimensijās – ekonomiskajā variantā. Nekādu jēdzienisko slodzi un kultūrvēsturisko atsauču daudzveidību trīsdimensiju Lorakss nepiedāvā, jo tas nav Mārtina Skorsēzes Hugo – 3D filma, kas to tiešām dara (Hugo šogad saņēma piecus Oskarus). Plastmasas idilleKo tad Lorakss piedāvā? Augstas klases animāciju, labi nostrādātu stāstu par divpadsmitgadīgo puiku Tedu, viņa pirmo romantiskās jūsmas objektu Odriju, kuras vārdā Teds ir gatavs uz varoņdarbu. Viņš atrod veidu, kā piepildīt skaistules sapni – atrast īsta koka (Truffula Tree) dēstu. Kāpēc šis uzdevums kļūst par Teda varoņdarbu? Te esam nonākuši līdz Loraksa galvenajam vēstījumam.
Dr. Sjūsa darbi nekad nav bijuši tikai izklaidējoši piedzīvojumu stāsti bērniem, labākajos no tiem ir arī nopietnas, kaut asprātīgas refleksijas par svarīgām problēmām. Un, pat ja uz ātro neatcerēsities, ko, piemēram, Dr. Sjūss gribēja pavēstīt pasaciņā par savtīgo zaļo mošķi Grinču, kurš ņēma un nozaga Ziemassvētkus, vai zilonīti Hortonu, kurš puteklītī atklāja veselu planētu, ar Loraksu ir vienkāršāk.
Patēriņa neprāts, plastmasas un sintētikas idille, kas rok kapu dabai, – tās ir tēmas, kas patiesi satraukušas Dr. Sjūsu, pilnā vārdā Teodoru Sjūsu Geizelu. Viņš kādu laiku strādājis arī par karikatūristu, bijis politiskās karikatūras meistars – tātad bija ietrenējis prātu un roku asi reaģēt uz politiskām un sabiedrībai būtiskām parādībām. Turklāt pirms aktīvas pievēršanās rakstniecībai Sjūss darbojās reklāmā, viņš bija izpratis tos mehānismus, kādi tiek izmantoti, lai patērētāju pārliecinātu par nepieciešamību pirkt, pirkt un vēlreiz pirkt. Šis aspekts īpaši uzsvērts oriģinālajā 1972. gada Loraksā.
Iespējams, mēslu maisu kalni, kas, piepildīti ar miljoniem plastmasas kārbiņu un citu drazu, ik vakaru tiek sagāzti, piemēram, Ņujorkas ietvju malās, nebija tik milzīgi laikā, kad tapa pirmais Lorakss, taču šā Sjūsa darba vēstījums ir tieši par to – par patēriņa neprātu un dabas izpostīšanu. Savukārt jaunā, vizuāli krāšņā filma izvērš šo tēmu, piedāvājot plastmasas un sintētikas idilli, kurā dzīvo Teds un Odrija, – pilsētu bez neviena īsta koka!
Kā Tedam tikt pie īsta koka dēsta, par kādu sapņo Odrija? Vecmāmiņas mudināts, viņš dodas pie biedējoša tipa, kurš savulaik ir redzējis gan dzīvus kokus, gan darījis visu, lai tos iznīcinātu, gan arī saticis Loraksu – dabas aizstāvi un šo dzīvo koku balss iemiesojumu.
Klasikas pagarinājums
Tātad bez pozitīvā fakta, ka Lorakss ir vizuāli krāšņs kā sintētiskas līksmības paradīze – bērnu bonbongu veikals –, tas mudina arī domāt – par cilvēka negausību, īso prātu un pilsētvides komfortablo monstrozitāti. Dr. Sjūsa literāro darbu ekranizāciju vidū jaunais Lorakss ir vērā ņemams panākums. Nevienam nebūs iemesla sašust un šausmināties kā pēc iepriekšējās Holivudas un Dr. Sjūsa mantojuma satikšanās – filmas Kaķis cepurē ar neveiksmīgi izraudzīto komiķi Maiku Maiersu Kaķa lomā.
Pēc tās nākšanas klajā Dr. Sjūsa atraitne un literārā mantojuma pārvaldītāja zvērējusi, ka nekad vairs nepieļaus ekranizēt rakstnieka grāmatas. Kā redzams, atraitnes solījumi nav piepildījušies, Lorakss ir tapis, kaut gan tā ir animācija, nevis spēlfilma. Filma nav gara, ilgst nepilnu pusotru stundu. Tas izskaidrojams ar faktu, ka oriģinālais 1972. gada Lorakss ir īss darbs un nepiedāvā materiālu garai pilnmetrāžas filmai (par uzlabojumiem, pilnveidojumiem un papildu sižeta līnijām ir parūpējusies filmas scenāristu komanda). Savukārt Amerikas šovbiznesa zvaigznes ir parūpējušās par Loraksa balsīm (tās, protams, dzirdamas tikai filmas oriģinālā angļu valodā). Odriju ir ierunājusi kantrimūzikas zvaigzne Teilore Svifta. Paša Loraksa lomā plosās Denijs de Vito, mazs vīrs ar lielu vārdu.
Starp citu, Loraksa pirmizrāde ASV sakrita ar Dr. Sjūsa 108. dzimšanas dienu.
Kam domāta? Negausīgās patērētājsabiedrības kritizētājiem un ģimenēm ar bērniem
Lorakss / The Lorax
Animācijas filma. ASV. 2012.
Oriģinālversijā tēlus ierunājuši Denijs de Vito, Zaks Efrons, Teilore Svifta u. c. Filmu latviešu valodā ieskaņojuši Ainārs Ančevskis, Jānis Kirmuška, Mārtiņš Egliens, Inta Bebriša, Gints Andžāns, Rūta Dūduma, Laila Kirmuška