Iespējams, var šķist, ka buksējam laikā – par zviedru filmu Force Majeure daudz un intensīvi runāja un rakstīja pērnā gada izskaņā. Jā, filma Rīgā ir rādīta vairākos seansos decembra kinoaktivitātēs, kas ieskāva Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasākumu. Jā, šī filma bija viena no pretendentēm uz Eiropas labākās filmas balvu (kā zināms, uzvarēja poļu Ida). Jā, šī filma ir tā pati, kura bija droša kandidāte uz Oskara nomināciju un par kuru kritiķi, kas dedzīgi skenē Eiropas autorkino cerīgākās norises, jūsmīgi rakstīja jau kopš pērnā gada maija, kad Force Majeure piedzīvoja pirmizrādi Kannu festivālā un saņēma vienu no balvām. Šķiet, viss šīs filmas mūžā jau ir bijis. Ko vēl? Tikai dažas piebildes – tikai nesen Force Majeure parādījās kinoteātra Splendid Palace repertuārā, diemžēl pie Oskara nominācijas filma tā arī netika. Var jau būt, ka tas vairs nešķiet būtiski – galu galā kino gads ir noslēdzies, zelta vīriņi sadalīti, gaidu un vilšanās dramaturģija pārdzīvota – un punkts. Sākam visu no jauna – skenējam filmas, prognozējam laureātus. Jauns gads, jaunas filmas, jauni favorīti.
Rūgtās asaras Ņujorkā
Tik vien, ka zviedru režisors Rūbens Estlunds, kurš veidojis Force Majeure, savu gaidu un vilšanās brīdi neaizmirsīs nekad. Ja aizmirsīs, par to viņam (nesmalkjūtīgi) atgādinās YouTube pieejamais videorullītis, kuru var atrast pēc šādiem atslēgas vārdiem: Swedish director freaks out when he misses out on Oscar nomination ("Zviedru režisors krīt panikā, paliekot bez Oskara nominācijas"). Rullīti noskatījušies gandrīz 500 000 interesentu. Apmēram sešu minūšu video iemūžināts Rūbens Estlunds un Force Majeure producents kādā Ņujorkas hotelī brīdī, kad tika paziņotas Oskara nominācijas. Tas sākas ar priekpilnām gaidām, sekojot līdzi Oskara nomināciju paziņošanai, un pārvēršas histērijā, kad Rūbens Estlunds saprot, ka palicis bez nominācijas. Oskars – tas patiešām ir nopietni, un var saprast režisora izmisumu. Viņa Force Majeure bez pārspīlējuma ir viena no 2014. gada spēcīgākajām Eiropas filmām.
Kas notika pēc tam
Droši vien Rūbens Estlunds ir pārdzīvojis savu zaudējumu un turpina būt studentu cienīts Gēteborgas Universitātes kinoskolas mācībspēks un viens no pazīstamākajiem Zviedrijas režisoriem, kurš par Force Majeure saņēmis lērumu nacionālo balvu. Viņa izmisīgās raudas Ņujorkas hotelī gan satuvina režisoru ar savas filmas varoni Tomasu un arī darba problemātiku. Force Majeure ir stāsts par vīrieša vājumu, krīzi, kas saasinās negaidītu notikumu ietekmē kādā slēpošanas kūrortā Francijas Alpos. Arī filmā ir epizode, kurā Tomass raud. Tās gan ir sekas kolīzijām un attiecību plaisām, kas filmas varoņa ģimenē iezagušās pēc biedējoša incidenta. Kalnu kūrorta kafejnīcā ģimene teju kļūst par sniega lavīnas upuri; dabas stihija gan pasargā cilvēkus, tikai pārbiedē viņus, taču savā veidā arī pārbauda viņu attiecību stiprumu. Sniega lavīnas draudos māte glābj abus bērnus, bet Tomass – savu mobilo telefonu. Incidents rada plaisu pāra attiecībās un liek pārvērtēt jūtu stiprumu. Vīra, iespējams, neapzinātais vājuma brīdis nāves briesmu gaidās ir iemesls, lai sieva sāktu apšaubīt viņa vīrišķību.
Maskulīnā krīze
Rūbenam Estlundam maskulinitātes krīze ir ļoti būtiska tēma. Labi, iegrožosim pētījumu lauku un teiksim – maskulinitātes krīze mūsdienu Zviedrijā. Estlunda filmas varonis Tomass izrādās vājš, un šī atskārsme, kuru paspilgtina arī pēkšņi izļodzījušās ģimeniskās saites, ir šokējoša ne tikai viņa tuvākajiem, bet arī viņam pašam. Viena no nevīrišķīgākajām filmas epizodēm fiksē viesnīcā uz grīdas sēdošo Tomasu, kurš raud izmisīgi, krampjaini un bezpalīdzīgi – apmēram tā, kā video iz dzīves raudāja pats Rūbens Estlunds nejēdzīgajā Oskara nomināciju paziņošanas dienā Ņujorkā.
Jāpiebilst, ka Zviedrijā nacionālais kino pilda arī nozīmīgu sociālo procesu spoguļa un analizētāja funkciju. Tālab Rūbena Estlunda filma par zviedru vidusmēra ģimenes krīzi (ak, šīs reklāmiskās, baltzobainās IKEA katalogu ģimenes!), kurā konfrontēta sievietes un vīrieša pasaule, nebūt nav tikai nevainīgs vēstījums par kādas ģimenes piedzīvojumiem slēpošanas atvaļinājumā Francijas Alpos. Tas ir jūtīga režisora veidots laika dokuments, ar mākslas līdzekļiem diagnosticējot neirozi, ko pārdzīvo Zviedrijas vīrišķā daļa. Zviedrijā dzimumu līdztiesības jautājums tiek risināts ļoti nopietni, arī kino veidošanā tiek ievērots kvotu princips – 40% no visām Zviedrijas valsts atbalstītajām filmām ir jābūt sieviešu režisoru veidotām.
Protams, var neaizrauties ar Force Majeure zemtekstu šifrējumu un vienkārši ļauties filmas vizuālajam skaistumam un spriedzei. Rūbens Estlunds prot filmēt kalnus kā reti kurš, ar to viņš 90. gados sāka karjeru, veidodams tā dēvētās slēpošanas filmas. Filmā Force Majeure viņš izmanto arī dažādus tehniskus trikus, kombinētos kadrus, lai panāktu dīvainu, sirreāli biedējošu sajūtu. Kādā intervijā režisors piemin, ka ideālais viņa filmas Force Majeure nosaukums būtu Buržuāzijas diskrētais šarms, diemžēl šedevru ar šādu nosaukumu jau ir uzņēmis sirreālisma ģēnijs Luijs Bunjuels. Kalni Rūbena Estlunda filmā ir ne tikai vizuāli skaista, ārkārtīgi dekoratīva vide, bet arī neizzināma telpa, kas slēpj nepārvaramus draudus – force majeure. Gluži tāpat kā cilvēku attiecības. Telpai, videi – vai tie būtu kalni vai izsmalcināta viesnīca – šajā filmā piemīt spēja radīt pamatīgu, trillera cienīgu spriedzi. Šajā ziņā Rūbens Estlunds meistarīgi turpina tradīciju, ko 50.–60. gadu šedevros aizsāka dižie Eiropas autori – Mikelandželo Antonioni, Ingmars Bergmans un daži citi. Rūbens Estlunds var neliet gaužas asaras – Oskaru viņš agrāk vai vēlāk dabūs. Gan ar citu filmu, kaut pelnījusi būtu šī.
Force Majeure ****
Drāma. Zviedrija. 2014.
Režisors Rūbens Estlunds