Pirms astoņiem gadiem Rīgas kinoteātros margināli pazibēja kāds intriģējošs nosaukums – Ieskats Dziļajā rīklē/Inside Deep Throat. Tā bija režisoru Rendija Barbato un Fentona Beilija dokumentālā filma par 70. gadu skandalozo aktrisi Lindu Sūzanu Bormenu, pasaulē pazīstamu ar pseidonīmu Linda Lavleisa jeb Linda Dziļrīkle.
Nē, jūs nepārskatījāties – naivā provinces meitene Linda patiešām domāja, ka ir aktrise un nodarbojas ar mākslu. Jo tā uzskatīja itin visi romantiķi, kas 70. gados uz hipiju kustības, seksa, narkotiku un rokenrola kaifa viļņa nodarbojās ar erotisko un pornogrāfisko filmu uzņemšanu, kuru uzskatīja par cilvēka miesiskās izpausmes brīvības galējo robežu.
Nav brīnums, ka padziļināta interese par erotiku un seksu pavada visu desmitgadi. Pietiek minēt, ka Eiropā top slavenā erotiskā filma Emanuela (1974) ar Silviju Kristelu. 1976. gadā vienlaikus triumfu un izsvilpšanu piedzīvo japāņu režisora Nagisas Osimas puspornogrāfiskā filma Mīlas korrida (pie mums zināma ar nosaukumu Jūtu impērija). 1977. gadā par erotiskās literatūras koncerna Penthouse naudu top leģendārā Tinto Brasa filma Kaligula – ārkārtīgi pompozs, dārgs seksuālo orģiju eposs iz Romas imperatora laikiem ar tā laika kinozvaigznēm Melkolmu Makdauelu, Helēnu Mirenu un Džonu Gīlgudu – tiesa, ne seksuālajās filmas epizodēs.
Dramatiskais kontrapunkts
Kā aktrisei Lindai Lavleisai bija viens īpašs dabas dots talants vai drīzāk tehniska iemaņa – viņa tik virtuozi pieprata orālā seksa tehniku, ka savā rīklē spēja ietilpināt jebkura izmēra daiktu. Tādēļ arī šis nosaukums Dziļā rīkle. Uzreiz pēc filmas tapšanas TV intervijās pati Linda labprāt dalījās savas seksa tehnikas padomos: "Iesākumā jums nāks vēmiens un līs asaras, taču jābūt pacietīgai." Linda bija iegaumējusi valdonīgās mātes norādījumu – tev jāklausa vīram un jāapmierina viņa vissīkākā iegriba, citādi norausies pa purnu. Tieši šīs pabaigās mājas un ģimenes varmācības epizodes ir Lavleisas dramatiskais kontrapunkts tai raibajai, bezrūpīgajai 70. gadu dzīvei, kāda tiek rādīta filmā.
Kaut patiesībā Lindas Lavleisas aktrises karjera ilga vien 17 dienu un par kino fenomenu un leģendu kļuva tikai viena no četrām filmām ar viņas klātbūtni, diez vai atradīsit pasaules kinematogrāfā tādu gadījumu, kad… pornogrāfiska rakstura mākslas filma Dziļā rīkle (1972) ierindojas plaši diskutētu kultūras parādību statusā, turklāt izrādās viena no visu laiku ienesīgākajām filmām pasaulē: filmas budžets bija tikai 22 000 dolāru, tie paši – sagrabināti no Dziļās rīkles "kinošņiku" radiem un drauģeļiem, toties peļņa šajos gados kopš 1972. gada pirmizrādes Ņujorkā pārsniegusi 600 miljonu (ASV kritikas autoritāte Rodžers Īberts gan uzskata, ka mafijas kontrolētie netīrā kino darboņi filmas peļņā ieskaitījuši arī daļu atmazgātas narkotiku tirdzniecības naudas).
Varat iedomāties ainu pie Ņujorkas kinoteātra, kurā uz Dziļās rīkles pirmizrādi pulcējas sabiedrības krējums – Barbato un Beilija dokfilmā aculiecinieki atceras, ka starp filmas apmeklētājiem un faniem bijuši rakstnieki, šovbiznesa un kinopasaaules ļaudis, mafijas un pornoindustrijas haizivis – Vess Kreivens, Trūmens Kapote, Džeks Nikolsons, Gors Vidals, Deniss Hopers, Vorens Bītijs, Frānsiss Fords Kopola, Bobs Hops, Hjū Hefners, Lerijs Flints… Viņi visi uzskatīja, ka cīnās par cilvēka brīvību būt tādam, kāds tas ir – arī gultā, arī uz ekrāna.
Arī spēlfilmu Lavleisa veidojuši divi režisori – Robs Epstains un Džefrijs Frīdmens; viņu iepriekšējais kopdarbs bija Howl/Kauciens – ļoti savdabīga slavenās bīta paaudzes dzejnieka Alena Ginsberga poēmas ekranizācija. Tātad – režisori, kurus interesē sabiedrības tabu zonas un kontroversiālas tēmas.
Cilvēks ir liela mīkla
Filmā Lavleisa pārsteidzoša ir ne tikai lieliskā laikmeta stilizācija (tiem, kuri atceras Pola Tomasa Andersona šedevru Bugi vugi naktis, noteikti būs prieks), ne tikai brīnišķīgais aktieru ansamblis (te nudien – ņem, kuru lomu vai sīklomiņu gribi, – vienas slavenības), bet arī tas, cik īpatnēju iespaidu par filmas galveno varoni darbam izdodas atstāt. Varētu teikt – lai kā mēs mēģinātu iespraukties cilvēka, sievietes, aktrises un pornodarbinieces Lindas Lavleisas dzīlēs, ne vella tur nesanāks.
Cilvēks ir liela mīkla – un tas, kādu Lindu Dziļrīkli izcili tēlo Amanda Seifrida – naivuli ar govs acīm, pašpārliecinātu muļķi, nelaimīgu mīlestības un seksa apsēstības upuri, vīra un mātes pazemojumiem pakļautu nabadzīti –, nebūt nepasaka visu, pat ne galveno – kas viņa īsti bija, šī maģiskās mutes īpašniece?
Nodzērusies, trūcībā mitusī pornozvaigzne, kas pēc piedalīšanās četrās pornofilmās ilgus gadus cīnījās pret sieviešu ekspluatēšanu seksā, līdz iekrita narkotiku un reliģisku mierinājumu ilūzijās. Linda Lavleisa gāja bojā autoavārijā 2002. gadā 53 gadu vecumā.
Lavleisa/Lovelace
Biogrāfiska drāma. ASV. 2013.
Režisori Robs Epstains un Džefrijs Frīdmens Lomās Amanda Seifrida, Šārona Stouna, Džeimss Franko, Pīters Sārsgors u. c.