Reiz man bija tāds sapnis: no dīvaina zirnekļu tīkla loga stūrī, ko biju pamanījusi, bet kaut kā aizmirsusi notraukt tonakt pirms iešanas pie miera, ir sākuši dzimt neredzēti skaisti, smaidoši, lidojoši kustoņi palielu sikspārņu izmērā – zilzaļi, zīdaini un mirdzoši, ar zeltainiem ornamentiem klātu ādu... Sākumā mēs par tiem priecājāmies, skatījāmies, kā viņi izšķiļas, pieaug un jautri trenējas taranēt mūs tieši gar vaigu, jau pēc brīža istaba negaidīti izrādījās pārpildīta, vecākie kustoņi tupēja kaktos un aizvainoti un nikni blenza tieši man acīs. Kļuva skaidrs, ka ir pēdējais laiks pamosties. Ja es būtu gleznotāja, es šo ainu nekavējoties uzgleznotu un, pilnīgi iespējams, varētu uzdot par kādu sociālās dzīves sektora metaforu, turklāt pieļauju, ka nebūtu vientuļa šādas ainas tulkotāja.
Tautu staigāšana
Par neseno sapni atcerējos, meklējot piemērotāko pieeju Ievas Iltneres jaunajai personālizstādei Bābele, jo radās sajūta, ka tajā redzamās gleznas ne vien silti pelēcīgā kolorīta dēļ izskatās, bet arī konstruētas kā sapņi. Gleznu tēlus un sižetus ierosinājuši attēlu vai ziņu fragmenti, kas nevilšus iespiedušies autorei prātā kā tīkami vai satraucoši, un nu tie savā nodabā klīst pa sirreālo – gleznās notiekošo – īstenību, brīžam apstājoties un cieši noraugoties uz mums.
Ekspozīcija Bābele nav pārsteigums Ievas Iltneres glezniecības cienītājiem, jo turpina viņas labi zināmo daiļrades līniju, taču katrā personālizstādē māksliniece rāda ko jaunu, tomēr nepārkāpjot sev raksturīgās tēlu sistēmas, kompozīciju uzbūves, gleznieciskās izteiksmes līdzekļu robežas. Arī šajā izstādē ir novērtējama izcila, smalka gleznotprasme, estētisma virsotne, aiz kuras paslēpusies antropoloģiska, etnogrāfiska interese par cilvēkiem un vidi.
Šķiet, ka Ievas Iltneres rokrakstu nosaka aizrautība ar lietu materialitāti, skaistumu, ornamenta potenciālu, caur ko māksliniece nokļūst pie savu darbu tēmām un satura – šoreiz tautu staigāšanas – pēdējā laikā visvairāk apspriestās tēmas publiski un privāti, visos līmeņos un sabiedrībās.
Paradoksāli, ka, par spīti bēgļu/migrācijas tēmas negatīvajām konotācijām (bailes, agresija, rīkošanās piespiedu kārtā), Ievas Iltneres Bābeles gleznas iepriecina tieši tos cilvēkus, kuri mākslā arvien vēl meklē to, kā pasaulei pietrūkst, – mieru, harmoniju, kārtību. Tas liek aizdomāties par mākslas terapeitiskās iedarbības potenciālu, kas patlaban laikam netiek gana novērtēts un izmantots.
Redzējuma būtība
Mazliet ironijas un mazliet sociālas nokrāsas šos darbus padara interesantus prātam, tomēr galvenais izstādes darbu vēstījums un nozīme, kā jau labai glezniecībai pienākas, ir saistīts ar ķermenisko uztveri. Ievas Iltneres audekli var būt par uzskatāmu piemēru Morisa Merlo-Pontī apcerējumā Acs un gars paustajām idejām par redzējuma būtību – gaismu, krāsu, dziļuma ilūziju, kas atmodina atbalsi mūsu ķermenī, redzi kā spoguli jeb Visuma sablīvēšanu, optisko un taktilo redzes aspektu.
Bez vienojošās tēmas – hibriditātes, sajaukšanās – ciklu vieno arī specifiskais estētiskais paņēmiens: darbos panākts senas fotogrāfijas vai vecinātas virsmas, ko saēdusi tāda kā rūsa, kā sēne, iespaids. Tas labi sasaucas ar domu par Rietumu pasaules sasniegumu irdeno trauslumu un īslaicību. Dekoratīvās izteiksmības dēļ gleznas var ilgi pētīt un ievērot, piemēram, ka tajās vairākkārt lietots fona klājums ar lielu, švuncīgu slotu, kas līdz šim nebija māksliniecei raksturīgi.
Līdzīgi kā sapņos, gleznās brīvi asociatīvā plūdumā savijas vairāki kontrastu pāri: etniskie un mūsdienīgie, ornamentālie, dabas un arhitektūras elementi, viegli atpazīstami un sveši motīvi, pirmatnīgums un modernā civilizācija, zvēri un cilvēki. Dažas kombinācijas pārsteidz. Piemēram, gleznā Zviedru galds saslēgti vairāki pretrunīgi, pilnīgi nesaderīgi stereotipi – skatītājs atstāts neizpratnē par gleznas jēgu, kaut gan kā attēls tā šķiet ļoti efektīga un domas dažādos virzienos dzenoša. Savukārt viena no skaidrākajām metaforām, kas vairākkārt apspēlēta izstādē, ir žogs un tā negribētā, taču neizbēgamā atgriešanās Eiropā.
Ieva Iltnere
Personālizstāde Bābele
Galerijā Māksla XO līdz 17. novembrim