Rīgas galerijā Look! ir aplūkojams gleznotāja Jāņa Šneidera jaunākais mākslas darbs – kinētiska instalācija. Tā ir atbruņojoši rotaļīga, tomēr ieved filosofiskā apcerīgumā. Tajā ienācis skatītājs (es ar savu personisko mākslas pieredzes bagāžu ierados ap plkst. 15 un nodomāju, ka diennakts tumšajās stundās instalācija droši vien iedarbojas citādi) vispirms sajūtas kā nelegāls baleta Riekstkodis uzveduma vingrinājumu vērotājs, pēc tam – kā bērns, pirmoreiz ieraugot kinētisko adventes svečturi un apbrīnojot reālu termodinamikas uzdevuma īstenojumu dzīvē. Tātad skatītājs pamana divas nelielas gleznas un aizklīst pārdomās.
Saruna ar savu ēnu
Gleznas abpus galerijas ejai atgādina propilejus – antīkajā kultūrā izkopto paņēmienu nodalīt vides laicīgo un garīgo zonu. Šāda stratēģija šķiet atbilstoša līdz šim tapušajam priekšstatam par Jāņa Šneidera radošajām interesēm un pieeju, proti, viņa gleznu raisīto apcerīgumu par pasaules universālo kārtību, kas balstās bināro opozīciju principā. Jaunā – 1995. gadā dzimušā – mākslinieka straujie panākumi Latvijā un Vācijā lielā mērā balstās viņa spējā aizraujoši reflektēt par fundamentālajiem jautājumiem, par ko šķēpus gadsimtiem ilgi lauzuši dabaszinātnieki, filosofi un teologi Austrumos un Rietumos.
Izjautājot attēla veidošanas pamatprincipus, Jānis Šneiders pēta pretmetus – gaismu un tumsu, objektu un ēnu, tuvumu un tālumu, racionālo un iracionālo – un rada minimālistiskā atturīgumā vizuāli iespaidīgas gleznas. Tās būtībā ilustrē universālo komplementaritātes modeli: Contraria sunt complementa (pretmeti papildina viens otru), turklāt fascinē ar sevī ietvertu noslēpumu – tādām kā durvīm uz zemapziņu. Abās vienu otrai pretī novietotajās gleznās redzams vīrieša torss spilgtā gaismas kūlī, minimālistiskais tēls šķiet iedziļinājies kaismīgā sarunā ar savu ēnu. Tas kairina iztēli, vedina minējumus, tomēr autors izvairās no jebkādām sižeta līnijām un rada vien sajūtu par līdzsvaru kaut kāda nenosaukta konflikta situācijā.
Atšķirībā no ģeometriski perfektajiem rūtiņu darbiem, ar ko saistās Jāņa Šneidera līdzšinējā darbība, arī viņa panākumi – starptautiskā balva Nordic & Baltic Young Artist Award (2019) un Klausa Mihaleca balva (2020) Berlīnē, kā arī nominācija Purvīša balvai 2021 par personālizstādi Vieta galerijā Look! –, jaunā instalācija pārvar plaknes mākslas ierobežojumus. Dzinējs aptver uzreiz divas jaunas dimensijas – telpiskumu un laiku. Turklāt laiku mākslinieks interpretē atbilstoši relativitātes teorijas secinājumiem – kā lielumu, kas cieši saistīts ar telpu un ķermeņu kustību tajā –, veidojot vienotu četrdimensionālu laiktelpu. Tās vērošana raisa asociācijas ar kādu neregulāras formas galaktiku, kurā notiek viss, kam jānotiek, visi elementi pašpietiekami darbojas, kamēr vien deg sveces.
Liesmas attālinās
Pateicoties autora rotaļīgi eksperimentālajai pieejai, divas gleznas iekļaujošā instalācija uztverama pavisam viegli, kā zvaigžņu vērošana ar tai līdzi nākošo eksistenciālo apziņu par pasaules galīgumu, par to, ka ne laiks, ne telpa nav bezgalīgi. Galerijas zāli caurvij alumīnija stieples līniju murskuļi. Stiepļu galos izveidoti improvizēti svečturi, tajos sasprausto sveču liesmu siltums liek griezties papīra "bruncīšiem", virs kuriem iestiprināts kāds objekts, piemēram, kaltēta roze, acs zīmējums, saules siluets. Centrā uzmanību pievērš divu vīriešu figūras. Tie ir vienīgie elementi, kas savstarpēji mijiedarbojas, nav pašpietiekami, viņi cīnās ar zobeniem, un cīņas intensitātems un iznākunav prognozējams – tas ir atkarīgs no enerģijas, ko rada katram apakšā degošā liesmiņa. Kūstot svecēm, liesmiņas attālinās, cilvēki ienāk galerijā un arī ietekmē sveču liesmas, iekustina gaisu, arī stieples mazliet kustas un reaģē uz situāciju. Tuvojoties vakara mijkrēslim, kļūst arvien interesantāk, spraigāk, jo piebriest un aktivizējas ēnas, kas veido savu kustību priekšnesumu. Redzamais fascinē kā maģiska kosmosa aina ar savu dramaturģiju, ko darbina nekas cits kā kontrasts.
Instalācija Dzinējs iepriecina un pārliecina, jo smalki atraktīvā veidā atklāj fundamentālas patiesības par dzīvi, kas notiek, tikai pateicoties mūžīgai cīņai vai saspēlei. Gaismas siltums ir Jāņa Šneidera radītās pasaules dzinējs, no tā ir atkarīgs viss tālāk sistēmā notiekošais. "Pļauku no glāsta atšķir pieskāriena ātrums," raksta mākslinieks.
Jānis Šneiders
Izstāde Dzinējs
Galerijā Look! līdz 9.XII