Ne eksistenciāls dzimumu karš, bet sadzīves rutīnas un personīgu kompleksu izraisīta atsvešināšanās. Teksta autores Margaritas Perveņeckas izaicinoši atšķirīgā rakstības stila zinātājiem izrāde varētu būt pārsteigums (atkarībā no cerētā - pozitīvs vai negatīvs) mierīgi siltās un vienlaikus distancēti pašironiskās intonācijas dēļ. Skatuviskajā realizācijā gan varētu vēlēties, lai starp abiem galvenajiem varoņiem kā jutekliskas, tā racionālas saķeres būtu vairāk, jo, kaut arī vagoniņi (lasi: cilvēki) aizripojuši pa paralēlām sliedēm, stāsts tak joprojām ir par kopīgo, proti, attiecībām. Manis redzētajā izrādē dziļāk un precīzāk sava varoņa Gerda ādā tika iekšā Jānis Vimba, kamēr Anna Putniņa Vanitas samudžinātās dvēseles kartes šifrēja galvenokārt intelektuāli.*Mārīte Gulbe * ***Visvairāk izrādē valdzina Margaritas Perveņeckas teksts, izteiksmes veids un valodas šarms, kuru var baudīt kā lietu par sevi. Uz arhetipiskā sievietes-vīrieša kopābūšanas vai paralēlās eksistences modeļa (teksti ir paralēlie monologi) «uzpotēti» savdabīgi varoņi. Vanitā nojaušama pašas dramaturģes ekstravagantā individualitāte, aristokrātiskā, zudušā laika un telpas pielūgsme. A. Putniņas varone, par spīti tekstam par Vanitas neirozēm, fobijām un īpatnībām, tomēr ir harmoniska būtne, kas diezgan mērķtiecīgi un lietišķi realizē savu romantisko sapni par dzīvi ārpus sadzīviskās un piezemētās ikdienas (ikdienas drēbes pamazām nomaina vēsturiskais kostīms). Vārdu ar izteikti maskulīno etimoloģiju - Gerds - dramaturģe piešķīrusi vīrietim, kas ir pilnīgā kontrastā ar to. Būtne, kas sajūt vairāk nekā var pateikt vārdos, tomēr dzīvē dod priekšroku rutīnai, monotonitātei, sulaiņa pienākumiem. J. Vimbas Gerds ir uzspēlēti, vecumam neadekvāti bērnišķīgs. Ar rakstura kariķējumu atšķiras no A. Putniņas spēles veida. Abi nedzīvo tagadnē (ar kastēm piekrauta, mūžīgā pārvākšanās un neiekārtošanās sajūta), Vanita - kaut kādā pagātnes laikā, Gerds - nākotnes iedomās, bet šķiet, ka kaut kādā dīvainā veidā viņiem reizēm arī izdodas saprast vienam otru.
Latvijas teātru ābolu ķocis: Man patika dedzināt Teātrī TT
Latvijas teātru ābolu ķocis. Margarita Perveņecka. Man patika dedzināt. Režisors Lauris Gundars. Teātris TT. Vērtējums piecu punktu skalā.*Līga Ulberte * ***Nepretencioza un gaumīga etīde pāru terapijai teātrī mierīgiem darbdienu vakariem. Divi pievilcīgi aktieri Jānis Vimba un Anna Putniņa režisora Laura Gundara vadībā un tiešā komunikācijā ar publiku ticami izspēlē divu trīsdesmit/četrdesmitgadnieku paralēlos ikdienišķās vientulības stāstus, ar kuriem ir pārsteidzoši viegli identificēties.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.