Iespējams, Gustavo pašam nebija pat nojausmas, cik ļoti un ilgi viņa albuma Beidzot! nosaukumu varēs ekspluatēt arī turpmāk, kad 2004. gadā to izdeva pēc tam, kad visi jau bija nogaidījušies līki. Vēl nesen visiem vajadzēja atpakaļ Gustavo, un beidzot tas notika šovasar hiphopa festivālā Straume, pēc ilgas vilcināšanās šogad mākslinieks piekrita Radio NABA raidījumā Zibens pa dibenu, kas apskata visu laiku labākos latviešu mūzikas albumus, runāt par savu darbu Beidzot!. Radio intervijā viņš paziņoja arī par koncertu Arēnā Rīga, albuma pārizdošanas plāniem un ne tikai.
Kad pa ceļam uz Arēnu Rīga 25. novembrī apjautājos bārā Auss sastaptajam kinorežisoram Aikam Karapetjanam, vai viņš dosies uz koncertu, jo savulaik man kā dīdžejam lūdzis uzlikt kaut ko no hiphopa, režisors atbild izsmejoši: es un uz koncertu, es – uz Gustavo, tu ko?
Jāgaida nākamais "Beidzot"
Mūsdienu aktīvāko hiphopa klausītāju paaudze 2004. gadā bija mazi vai pat vēl nedzimuši bērni, tāpēc Arēnā Rīga pulcējās lielākoties pieauguši cilvēki, kuri tagad var droši, liekot roku uz sirds, visiem stāstīt, ka pirms tiem astoņpadsmit gadiem bijuši lielākie Gustavo fani, kuri zināja vai visus albuma divdesmit divus gabalus no galvas, kaut patiesībā lielākoties tolaik klausījās citu mūziku. Tomēr albums Beidzot! bija izņēmums, ko novērtēja arī tie, kuri sevi nevar uzskatīt par īsteniem hiphopa faniem, jo mūzikas un tekstu satura kvalitāte, kā arī to pasniegšanas veids no latviešu valodas kā instrumenta prasmīgas lietošanas viedokļa novērtējams arī ārpus žanru robežām, un nu tas ir izturējis laika pārbaudi kā izcils latviešu hiphopa un ne tikai hiphopa meistardarbs un paraugs ne vien mūsdienu reperiem, bet arī citu žanru dziesmu tekstu autoriem.
Labprāt esmu no šī albuma šo to atskaņojis arī publiski kā dīdžejs un gribētu to darīt no formāta, kas šai kultūrai vispiemērotākais, – plates, kas arī tika uz koncertu solīta, bet rūpnīcas tagad vinila popularitātes atgriešanās dēļ ir noslogotas, un vēl jāpagaida, lai vēlreiz pēc kāda laika varētu priekā izsaukties – tad nu beidzot ir! Tāpat arī solītās grāmatas ar tekstiem nav. Ja jau astoņpadsmit gadu pagājis, var vēl mazliet paciesties, jo apaļā jubileja vēl ir priekšā. Ierakstu un suvenīru bodītē Arēnā bija nopērkami vien trīs citi Gustavo albumi un krekli ar uzrakstu Beidzot!, kas izskatās labi, bet neskan, un pagaidām jāiztiek ar spotifaju.
Čižiks ir neatvairāms
Jau pēc koncerta, atbildot uz kāda 2004. gadā vēl pasākumus neapmeklējuša cilvēka jautājumu, vai Gustavo ir tas pats Gustavo, kas toreiz, nedomājot varēju atbildēt, ka jā – citas identitātes (Arstarulsmirus) gadi un šķietamā norobežošanās no pagātnes šajā koncertā liekas kā nebijuši, un mūsu priekšā ir Gustavo, kurš savus Beidzot! tekstus izpilda ar tādu pašu pārliecību kā agrāk. Kā jau solīts, atbildīgs par skatuvi ir Gustavo senais līdzgaitnieks, 90. gadu latviešu pirmās hiphopa grupas F.A.C.T. bundzinieks, lielisks šovmenis un viltīgā rūķa balss tembra īpašnieks, tagad pazīstamais režisors Čižiks/ Papa Chi/Aivars Čivželis, kurš nesen debitējis arī ar jaunu muzikālu projektu Krata kopā ar Edavārdiem un DJ Dubru.
Skatuves daudzstāvu būve ir grandioza, un pa tās vairākiem stāviem dzīvojas koncerta dalībnieki, tomēr aizmugurējā siena aiz sataustāmās konstrukcijas ir Čižika visneierobežotāko izpausmju lauks, kura "ķeršanas" un atdzīvināšanas spējas viņš jau rādījis arī Prāta vētras koncertos, kur projekcijās notiekošo vērot bija interesantāk nekā pašus mūziķus. Gustavo koncerta ekrānos neņirb pārāk daudz spilgtu krāsu un virpuļu, kas novērstu uzmanību no to priekšā notiekošā, – viss ir gaumīgi un askētiski, nepārspīlējot arī ar tuvplāniem. Piemēram, dziesmas Parasti pārdomu saraksti laikā Gustavo guļ zemē būves augšējā stāvā, bet ekrānā viņš repo to pašu uz skatuves kā sapnī, atsaucot atmiņā Nīla Janga paša filmas Human Highway (1982) atveidoto automehāniķi, viņš dabū ar stellatslēgu pa galvu un bezsamaņā redz murgu, ka ir rokzvaigzne.
Šoreiz bez dāmām
Koncerta skaņa Arēnā ir perfekta, jo pie pults ir meistars Didzis Simanovičs, visu laiku uz skatuves par pavadījumiem un skrečiem rūpējas DJ Monsta, un tikai vēlāk viņam pievienojas mūziķu sastāvs – taustiņinstrumenti, ģitāra, bass un bungas, drīz arī pūtēju kvartets, un gan jau daudzi gaidīja Gustavo daiļrades turpmākajos gados neiztrūkstošos aizmugures bekvokālus glītās kleitās un frizūrās, bet nekā – šis ir simtprocentīgi maskulīns šovs bez nevienas dāmas uz skatuves, kas koncerta laikā gan pat prātā neienāca.
Kā jau tas reperiem pierasts, uz skatuves pievienojas kolēģi – abi senie biedri no F.A.C.T. – gan Čižiks, gan Ozols, kuriem kopā tapusi arī jauna dziesma, kuras kulminācija ir Čižika kliedziens pret debesīm (tas īpaši novērtējams sākumā, kad viņi to izpilda a cappella), ka šis ir tikai sākums. Tātad ir pamats aizdomām, ka beidzot būs sagaidīta (ja vispār tā tika gaidīta) arī šīs grupas atgriešanās, bet bez ģitārista Jāņa Kalniņa jeb Gonzas, kurš gan nekur nav pazudis un nesen apvienojies roka duetā Next to Zero ar grupu Backflow un Mary Jane mūziķi Jāni Grantu.
Manu mīļāko albuma Beidzot! dziesmu, kas kā singls tolaik iznāca kasetē un diskā, gan nākas pagaidīt, un tā izskan, jau tuvojoties beigām, kas pienāk nemanāmi, noturot interesi visa koncerta garumā un ne mirkli neliekot garlaikoties. Dziesma Jautājums izskan, piedaloties jaunākas reperu paaudzes pārstāvjiem ansim, rolandam čē un Xantikvariātam, tomēr otras gadu tūkstošu mijā svarīgas apvienības S.T.A. dalībnieka Žaka izdziedātā frāze "Te ir mums no Gustavo jautājums / Derētu par to padomāt visiem jums" gan neizskan dzīvajā, bet no DJ Monstas pults ieraksta. Žēl, jo tieši šī ir dziesmas atslēgas frāze, ko dzird dziedam arī koncerta apmeklētājus, dodoties prom pēc koncerta, bet gan jau arī šī ir vēl viena lieta, ko gaidīt, lai sagaidot atkal būtu iespēja izsaukties "Beidzot!", un arī tās vēl nebūtu nekādas beigas. Turpināsim gaidīt albumu platē, un no skatuves jau tika paziņota nākamā uzstāšanās reize – vasarā turpat Līgatnē hiphopa festivālā Straume, kas it kā nav tuvu, bet arī šis laiks paskries nemanot.