Daina Geidmane

Izrāde ir ļoti glīta, dinamiska un… tukša. Tēma par tēvu, kurš bērnībā izmantojis paša bērnus, izplēn gaisā, skatītāju neskarot, gluži kā svinību vakariņu ēdienu garaiņi.

Ābolu ķocis. Eksistenciāla "popsa" divos stāvos

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

4 komentāri

10. oktobris, 2017, 13:22

Blende

Līķu troksnis, Nojāt namamāti... Bilžu galerija sola labas ziņas. Jauna izrāde, aicināts ik viens.

Atbildēt
2
0

9. oktobris, 2017, 13:28

IR-n

Varbūt darītu tā: 1) Sastādītu mūsu kritiķu atzītāko izrāžu sarakstu. 2) Skaidri formulētu tēmu ( tēmas), ko skata katra izrāde un sniedz mīļotajiem skatītājiem neatsveramu dzīves pieredzi, viņus izglītojot, darot maigus un mīlošus. 3) Pievienotu režisoru interpretācijas jaunumus, galvenokārt klātpielikumus, erotiskās fantāzijas, kas nomoka viņus pašus, bet nav nekādā sakarā ar autora darbu, jo autors ir tikai sīks, nebūtisks iegansts mākslas darba tapšanā. 4) Pievienot īsu, katras konkrētās kritiķes personīgās dzīves aprakstu (dzeltenā presē nekas nav atrodams). 5) Ja vadzis reiz nelūzīs, jauku dzīvošanu visiem, tā saucamajiem, radītājiem ik stundu, dienu, mēnesi, gadu!

Atbildēt
0
0

7. oktobris, 2017, 11:12

Tiklības josta

Maija Svarinska saka, ka režisors (-) gribējis, taču viņš nav atradis tos akcentus... Cik gan vienkārši un lētticīgi sanāk. Tik vien- tiks piedots, ja tu nevarēji, nemūžam, ja tu negribēji. Bet izvēle? Pats darbs, kur tēvs gan dēlus, gan meitas ņem "savā izvirtības aizbildniecībā"? Un kas tad būtu par dāvanu no "Marķīzes de Sadas", "Tuvās pilsētas"... Arī izvirtība galējās robežās, tikai smalka, režisoriski izkopta, sabiedrību dzīvinoša utt. Spilgtas izrādes, režisori-ģēniji, maize, lai rīkotu Spēlmaņu nakti un maize kritikai.

Atbildēt
5
0

6. oktobris, 2017, 18:07

gan būs arī aplausi!

"likumsakarīgs punkts neadekvātajai, lai neteiktu – amorālajai, situācijai, kas (.) valda starp zāli un skatuvi " Cik nu arī to brīnumu pasaulē nebūtu, viens nācis klāt no jauna- kritika pamanījusi situāciju, kas itin bieži, daudzkārt, nomācoši, sāpīgi bliež pa aknām. Pamatīgāk ielūkojos Morfova režisētajā "Finita la comedia", kur izrādes pirmā daļa būtiski atšķiras no otrās. Traģifarsa žanrā, ko spoži veic A. Skrastiņš, D. Danēviča, L. Pupure...pēkšņi iezogas smagme, pārliecīga izspēlēšanās, kas nomāc kulmināciju, bet galvenais kas tāds, ko grūti novērtēt ābolu formā- micīšanas pa zārku bez gala un malas, pareizticīgo popa tēla un rituāla kariķēšana līdz ticīgu cilvēku aizvainojošai robežai, melns un melns, plandoši karogi un skatītājam-visnepatīkamākās izjūtas. Rež. Grozas- Ķiberes "Frankenšteins": Vislieliskākais izpildījums ( Grūbe, Nevarauska, P. Liepiņš, Andžāns, zēnu koris), bet saturs? Pietiks, ja ieklausīsimies no kādām izejvielām Radības vajadzībām tiks pagatavota sieviete.