" Šogad aktrisei aprit septiņdesmit gadu. Jubileju tā pa īstam viņa atzīmēs Valmieras Drāmas teātra Mazajā zālē, kur kopā ar meitu aktrisi Ievu Puķi un režisori Inesi Mičuli ir radījušas savu krievu dramaturga Aleksandra Mardaņa lugas Mātes un meitas variantu. Pirmizrāde jau šodien - 15. novembrī.
Pavisam citādāka
Valmieras Drāmas teātris ir aktrises jaunības dienu teātris, un nu, kā pati atzīst, aplis ir noslēdzies. Izraudzītā luga, kas lielā mērā esot pašas Svetlana Bless iniciatīva, ir psiholoģisks detektīvs. Valentīna (Svetlana Bless) sadursmē sabojājusi auto, kas pieder mafijas bosam. Lai samaksātu parādu, viņai nākas ķerties pie visai neierasta darba, kurā iesaistās arī Katrīna (Ieva Puķe). Notikumu un sarunu katalizators ir arī kāda trešā persona, kas tā arī neparādās uz skatuves. "Katrā ziņā - tā nav komēdija, bet gan traģikomēdija," Svetlana Bless piekodina tiem, kuri raduši viņu redzēt komiskās lomās. "Pavisam citādāka luga un loma. Ir grūti, bet skaisti. Darbs ieguldīts drausmīgs, būtu vēl vismaz kāda nedēļiņa..."
Aktrisi ir pārņēmis pirmizrādes drudzis, taču liels palīgs ir meita, kura labprāt piekritusi spēlēt kopā ar mammu. Svetlana Bless: "Ar viņu ir ļoti labi mēģināt tāpēc, ka viņa visu atceras - kur man jāiet, jāstāv. Esmu pieradusi peldēt brīvā stilā. Tas, ka esam māte un meita, absolūti netraucē, jo Ieva ir ļoti lieliska aktrise. No kā viņai tas - es nezinu. Viņa var spēlēt gan traģiski, gan komiski."
Svetlana Bless ir priecīga par iespēju strādāt arī kopā ar režisori Inesi Mičuli, kurai, viņasprāt, piemītot visas režisoram nepieciešamās īpašības. Režisore esot mierīga, visu pamana un prot precīzi izskaidrot. Inesei Mičulei šis ir debijas iestudējums VDT, un to viņa bija iesākusi veidot kopā ar nesen mūžībā aizgājušo Oļģertu Kroderu. Režisors bija smalki izanalizējis lugu un izskaidrojis Inesei Mičulei abu aktrišu skolas (S. Bless ir absolvējusi Maskavas Cirka un estrādes mākslas skolu) un darba paņēmienu atšķirības. Viņš patiešām pazina un mīlēja savus aktierus - savu uzskatu paudusi režisore, un arī Svetlana Bless apgalvo, ka Oļģerts Kroders pateicis dažus, bet būtiskus atslēgas vārdus saistībā ar iestudējumu.
Visuvarenā Žurka
"Nekas. Varēja vairāk - vienkārši lomas nedeva," atteic aktrise, vaicāta, kas, viņasprāt, ir būtiskākais, ko līdz šim ir nospēlējusi Latvijas Nacionālajā teātrī un citviet. Iet cauri lomu sarakstam neesot vajadzības, taču skaidrs - viņas jājamzirdziņš ir komēdijas žanrs, Žurka Kornēlija, kuru tik ļoti paticis spēlēt. "Kā mēs viņu rakstījām ar Skani un Freibergu: lamājāmies, smējāmies, pa grīdu vārtīdamies! Žurka tomēr ir devusi gana nozīmīgu artavu Nacionālajā teātrī." Aktrise atceras, ka tolaik saņēmusi gan anonīmas draudu vēstules, gan skatītāju rakstītus lugu manuskriptus, gan telefonu zvanus ar lūgumu atrisināt sadzīviskas ķibeles. "Uz skatuves Žurka visu var, bet, mana mīļā, man klājas tieši tāpat kā jums!"
Šveikam prasīja: "Ja tu nomirtu, kā tev visvairāk būtu žēl?" Šveiks atbildēja: "Man pašas dzīvošanas būtu žēl!" Tieši tādās domās par dzīves brīnumu ir arī Svetlana Bless. Pārdzīvojusi vīra aiziešanu, smagas veselības problēmas, aktrise ir pārvarējusi savu noslēgšanās periodu un saka: "Dzīve tomēr ir skaista. Un aktieris paliek aktieris līdz galam."