Mākslinieks un režisors Roberts Vilsons, kura karjera teātrī turpinās jau piecdesmit sešus gadus, ir vēl viena kultūras superzvaigzne, kas šogad sagaidīta Kauņā. Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas atklāšanā janvārī piedalījās mākslinieks un režisors Viljams Kentridžs, kura izstāde Kauņā būs skatāma līdz 30. novembrim. Maratona Kaunas 2022 pavasara cēlienu ar savu klātbūtni pagodināja performances leģenda Marina Abramoviča, kura uzstājās ar lekciju un atklāja savu izstādi (tā jau ir noslēgusies). Neklātienē notikumos piedalās māksliniece Joko Ono – viņa vairs neatstāj Ņujorku, bet viņas retrospekcija Kauņā būs aplūkojama līdz 4. decembrim.
Nevienas liekas skaņas
1. oktobrī visi ceļi vedīs uz Kauņas Nacionālo drāmas teātri, kur notiks Roberta Vilsona jaunākā darba Dorians pirmizrāde. Šis Lielās zāles iestudējums būs teātra repertuārā. Dorians ir Diseldorfas teātra D’haus un Kauņas Nacionālā drāmas teātra kopražojums. D’haus mājaslapā norādīts, ka izrādei ir vēl viens partneris – Drēzdenes teātris. Lietuvā šo projektu nebūtu bijis iespējams īstenot bez Kaunas 2022 piešķirtā finansējuma. 14. septembrī Roberts Vilsons pārņēma stafeti no saviem asistentiem un pats pievienojās mēģinājumu procesam Kauņā.
Doriana pasaules pirmizrāde notika šā gada 9. jūnijā Diseldorfā, tur izrāde tiek spēlēta vācu valodā. Uz skatuves ir viens aktieris – Kristians Frīdels, kurš jau iepriekš Diseldorfā ir piedalījies Roberta Vilsona iestudētajā Smilšu vīrā (Ernesta Teodora Vilhelma Hofmaņa stāsta interpretācija). Kristians Frīdels un viņa grupa Woods of Birnam ir izrādē skanošās mūzikas un dziesmu autori. Diseldorfā Dorians ir ļoti pieprasīts, izrāde ir septembra, oktobra, novembra un decembra afišā. Kauņā teksts tiks runāts lietuviešu valodā un būs nodrošināti subtitri angļu valodā. No vācu versijas izrāde atšķirsies ar to, ka tai režisors ir izvēlējies divus Kauņas teātra aktierus – Daiņu Svobonu un Mantu Zemlecku. Dažas ainas spēlēs viens, citas – otrs.
"Tas nozīmē, ka šī būs Doriana oriģinālversija, kas nebūs gluži līdzīga tai, kuru var redzēt Diseldorfā. Roberta Vilsona cienītāji to uztvers kā jaundarbu. Izrādes estētika un struktūra saglabājas nemainīga, taču mūsu aktieri tajā ienesīs citādu radošo enerģiju," sarunā ar KDi saka Kauņas Nacionālā drāmas teātra direktors Egidijus Stanciks. Viņš izrādi Vācijā ir apmeklējis trīs reizes. "Roberts Vilsons rada teātri, kurā savienojas teksts, gaisma, scenogrāfija, kostīmi, kustība, aktieru horeogrāfiskā līnija, mūzika, vārdu izruna, balss skanējums, kas pats par sevi ir muzikāls, un domas pasniegums – visi šie elementi ir vienlīdz svarīgi un veido veselumu. Skatītājam ir sajūta, ka šis ir stāsts par viņu. Diseldorfas teātra zālē brīžiem skatījos apkārt, lai vērotu publiku, – es domāju, vai tikai man ir tik interesanti vai arī pārējie ir tikpat aizrauti. Visi bija izrādes iespaidā," stāsta Egidijus Stanciks. "Ikvienam, kurš nav vienaldzīgs pret mākslu, ir jāredz Dorians. Roberta Vilsona izrādēs nav konkrēti formulēta vēstījuma, bet tās ir neticami ietilpīgas. Dažreiz, klausoties mūziku, jūs jūtat, ka tajā nav nevienas liekas skaņas. Līdzīgi ir ar Roberta Vilsona teātri, kas iedarbojas nevis uz prātu un jūtām, bet vēl dziļāk," viņš piebilst.
Mūžīgi žilbinošs
Roberts Vilsons ir Doriana koncepcijas autors, režisors, scenogrāfs un gaismu mākslinieks. Iestudējuma dramaturģiskais pamats ir režisora ilggadējā radošā partnera amerikāņu autora Derila Pinknija teksts. Roberts Vilsons slavē dramaturga spēju eleganti apieties ar valodu un vārdiem, nevis spēlēt lugās tik ierasto repliku pingpongu. Izrādes ideja režisoram radās aptuveni pirms pieciem gadiem. Viņš to apraksta šādi: "Es sāku ar domu, ka divi ir viens. Lai gan tas ir monologs, tas vienmēr ir par diviem varoņiem kā par vienu. Mums ir divas rokas, kreisā un labā roka, bet tas ir viens ķermenis. Mums ir kreisā un labā smadzeņu puse, bet tas ir viens prāts. Mēs domājam, ka viens plus viens ir divi, bet patiesībā divi var būt viens. Paradīze un elle ir viena pasaule, nevis divas."
Savā tekstā Derils Pinknijs ir savienojis rakstnieka Oskara Vailda, viņa radītā varoņa Doriana Greja un gleznotāja Frānsisa Bēkona dzīves motīvus. Viņi cildināja skaistumu, jaunību un dzīvesprieku, meklēja ārējo pilnību un dzīvoja egocentrisku dzīvi. Oskars Vailds bija Londonas sabiedrības favorīts līdz brīdim, kad rakstnieku apcietināja par nepiedienīgām attiecībām ar viņa mīļāko Alfrēdu Duglasu. Kad Frānsisa Bēkona darbnīcā ielauzās laupītājs, vārdā Džordžs Daiers, mākslinieks nolēma nevis izsaukt policiju, bet uzgleznot negaidītā viesa portretu. Drīz viņi kļuva par mīļākajiem. Dorians Grejs sapņoja, ka viņa portrets novecos viņa vietā un viņš paliks mūžīgi jauns un žilbinošs. Šos sižetus par saikni starp dzīvi un mākslu Derils Pinknijs savirknējis asociatīvā stāstījuma plūsmā, kurā pārklājas atmiņas, pārdzīvojumi, domas un sajūtas. Izrāde Dorians ilgst pusotru stundu bez starpbrīža.
Cik tas maksā
Roberts Vilsons jau ir strādājis Lietuvas Nacionālajā operas un baleta teātrī Viļņā, kur ir iestudējis Johana Sebastiāna Baha Sv. Jāņa pasiju un Džakomo Pučīni Turandotu. Savukārt Tallinā sadarbībā ar komponistu Arvo Pertu režisors ir radījis grandiozo muzikālo izrādi Ādama pasija. 2022./2023. gada sezonā Ādama pasija papildinās Romas operas repertuāru. 2016. gadā uz Rīgu tika atvests režisora kopdarbs ar dejotāju Mihailu Barišņikovu – veltījums Vaclavam Ņižinskim Vēstule cilvēkam.
"Pirms dažiem gadiem, kad Roberts Vilsons mēģināja izrādi Viļņā, mani uzaicināja uz tikšanos ar viņu. Mēs uzreiz sajutām, ka varam viens otram uzticēties. Uzturējām kontaktus, mums bija ļoti interesanta sarakste – katra vēstule no Roberta Vilsona ir kā glezna, viņš raksta kā zīmēdams," stāsta Egidijus Stanciks. "Režisors saprata, ka viņam būtu interesanti sadarboties ar mūsu trupu. Mēs ātri sākām virzīt šo procesu un apspriest detaļas ar Roberta Vilsona komandu. Bez Kaunas 2022 finansiālā atbalsta mēs paši nespētu nodrošināt šādas izrādes tapšanu. Pateicoties Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam, mums bija unikāla iespēja iestudēt šo darbu," uzsver teātra vadītājs.
"Ikvienam, kurš nav vienaldzīgs pret mākslu, ir jāredz Dorians," apgalvo Kauņas Nacionālā drāmas teātra vadītājs Egidijus Stanciks. Foto – Donats Stankevičs
Projekta budžets Kauņā ir gandrīz pusmiljons eiro (aptuveni divas trešdaļas ir Kaunas 2022 piešķirtais finansējums, viena trešdaļa – no teātra līdzekļiem), savukārt Diseldorfas puse Dorianā iegulda vairāk. Ja par Dorianu interesēsies teātra festivāli, priekšroka būs Diseldorfai. Savukārt, ja izrādi vēlēsies uzņemt kāda no nākamajām Eiropas kultūras galvaspilsētām, to varēs piedāvāt Kauņa.
Izrāviens 103. sezonā
Šogad ar Kaunas 2022 atbalstu Kauņas Nacionālajā drāmas teātrī kopumā top septiņas izrādes, no tām četras ir kopražojumi ar ārvalstu partneriem. "Uzreiz pēc tam, kad 2017. gadā Kauņa ieguva Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, sākām domāt par īpašiem projektiem, kurus mēs gribētu īstenot 2022. gadā un kurus līdz šim nevarējām atļauties – finansiāli vai radoši. Šis gads Kauņai un mums pašiem ir iespēja atvērties pasaulei. Sadarbībā ar Luksemburgas pilsētas Ešas pie Alzetas teātri ir sagatavota izrāde Seja, kuras centrā ir Kauņā dzimušais franču filosofs Emanuels Levins un viņa idejas (Eša pie Alzetas ir viena no trim 2022. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām, trešā ir Novi Sada Serbijā – J. J.). Pirmizrāde Ešā notika pavasarī, pie mums tā ir gaidāma 10. novembrī. Ešā spēlēja pieredzes bagāti aktieri, Kauņā lomās iejutīsies jaunie mākslinieki, tas nozīmē, ka izrāde būs citāda – plastiski izteiksmīgāka," uzskata Egidijus Stanciks.
No visiem šā gada sadarbības projektiem Roberta Vilsona Dorians ir ambiciozākais un tehnoloģiski sarežģītākais. "Pats galvenais ir gaisma. Šī izrāde prasa tādu gaismas aprīkojumu, kādu nekad iepriekš neesam izmantojuši. Tas pats attiecas uz scenogrāfijas un kostīmu materiāliem. Ja Robertam Vilsonam ir nepieciešama melna krāsa, tā nav vienkārši melna, bet melnā ar noteiktu kodu. Mums nācās pārkrāsot avanscēnu, lai izrādes laikā nebūtu atspīdumu," Doriana tapšanas gaitu raksturo Egidijus Stanciks.
"Esam sasnieguši Doriana pēdējo mēģinājumu posmu. Šis darbs veicina teātra izaugsmi, mēs apgūstam kaut ko jaunu. Esam vecākais teātris Lietuvā, un šis ir vērtīgs atjaunošanās process 103. sezonas sākumā," apgalvo Egidijus Stanciks.
Šeit mīl Valteru Sīli
Vai Kauņas teātra publiku piesaista prominentu viesrežisoru vārdi? "Elektru mūsu teātrī ir iestudējis slovēņu režisors Jaša Koceli, Pēru Gintu – ungāru režisors Čaba Polgārs. Šīs izrādes mūsu skatītājiem ir interesantas, jo viņiem patīk redzēt savus iemīļotos aktierus dažādā repertuārā. Mazāku interesi izraisa viesizrādes, kuras mēs reizēm uzņemam," konstatē teātra vadītājs.
Egidijus Stanciks priecājas par sadarbību ar latviešu režisoru Valteru Sīli, kurš Kauņas Nacionālajā drāmas teātrī ir iestudējis Jāņa Baloža Mežaini un Kārļa Krūmiņa un mākslīgā intelekta radīto lugu Frankenšteina komplekss (kopdarbs ar Dirty Deal Teatro): "Mūsu aktieri ir iemīlējuši Valteru, viņiem ir izveidojusies ļoti cieša saikne. Pēc 2015. gadā tapušā Mežaiņa mēs ļoti gribējām, lai Valters ar savu komandu atgrieztos Kauņā. Pēkšņi viņš man piezvanīja un teica, ka viņam ir ideja. Man tā ļoti iepatikās – rezultātā tapis Frankenšteina komplekss, kura pirmizrāde Rīgā un Kauņā notika šogad janvārī. Pie mums atbrauca skatītāji no Viļņas un teica: "Cik labi spēlē jūsu aktieri!" Interesantākais bija tas, ka viņi runāja par latviešu aktieriem Ingu Tropu un Kārli Reijeru, kuri piedalās iestudējumā līdzās diviem mūsu trupas māksliniekiem. Frankenšteina komplekss ir novatorisks, fascinējošs darbs. Izrāde ir angļu valodā. Es to skatījos savā teātrī un domāju: kur es esmu? Vai tā ir Kauņa? Varbūt Rīga? Berlīne? Prāga? Lisabona? Tā ir laba sajūta. Kārlis Krūmiņš ir interesants, talantīgs dramaturgs, kurš ir godīgs savā mākslā. Ceru, ka mūsu sadarbība turpināsies."
Izrāde Frankenšteina komplekss Kauņas Nacionālā drāmas teātra Mazajā zālē būs skatāma 25. septembrī – tā ir iekļauta Starptautiskā teātra festivāla Sirenos programmā kā viens no vienpadsmit spilgtākajiem pagājušās sezonas jauniestudējumiem Lietuvas teātrī, un to apmeklēs ārzemju ekspertu žūrija.
Zeme pieder tautai
Pašlaik jauniestudējumu Kauņas Nacionālajā drāmas teātrī gatavo ukraiņu režisors Ivans Urivskis ar savu radošo komandu – Lielajā zālē viņš iestudē izrādi pēc ukraiņu literatūras klasiķes Olhas Kobiļanskas 1901. gadā sarakstītā romāna Zeme motīviem. Ivans Urivskis strādā Ivana Franka Nacionālajā akadēmiskajā drāmas teātrī Kijivā. "Man vienmēr ir bijis svarīgi analizēt ukraiņu klasiskos tekstus ar teātra valodas palīdzību, tam esmu veltījis lielu daļu savas režisora karjeras," viņš saka.
"Katrs no šiem tekstiem paver milzīgu un skaistu pasauli. Mani allaž ir interesējis, kā ukraiņu klasika skan ārpus mūsu valsts robežām, jo ārzemēs tā netiek bieži iestudēta. Zemes sižets ir universāls, to var saprast jebkurā pasaules malā. Tas ir ģimenes stāsts, kurā savijas mīlestība, nāve, intrigas, nodevība, karš, vecāku un bērnu problēmas, greizsirdība un citas tēmas. Zemes autore velk paralēles ar Bībeles stāstu par Kainu un Ābelu. Turklāt zeme ukraiņu tautas vēsturē ir bijusi ārkārtīgi svarīga kā izdzīvošanas avots. Tagad par to cīnās, par to mirst un to atgūst katru dienu. Zeme pieder tautai. Es vēlos radīt izrādi, kas būtu aktuāla gan Lietuvā, gan Ukrainā," turpina Ivans Urivskis.
Ukraiņu režisors ar komandu tika uzaicināts uz Kauņu pēc kara sākuma. Zemes pirmizrāde plānota decembrī. Tā tiks spēlēta lietuviešu valodā.
Dorians
Kauņas Nacionālajā drāmas teātrī 1., 2., 7., 8., 9.X, 18., 19., 20.XI
Biļetes dramosteatras.lt EUR 20–45