Festivāls Laiks dejot katru gadu fokusējas uz kādu īpašu tēmu. Šogad tā ir Jaunā Āzijas deja, un festivālā viesosies mākslinieki, kas pārstāv tādas eksotiskas valstis kā Indija, Ķīna, Singapūra, ASV/Filipīnas un Šrilanka. Laiks dejot mākslinieciskā direktore Olga Žitluhina stāsta par šī gada festivāla tēmas izvēli: "Šajā reģionā, īpaši Indijā un Šrilankā, ir ļoti spēcīgas dejas tradīcijas. Mākslinieki, kurus varēs redzēt festivālā, neiet pret tradīcijām, bet iet tālāk, izmantojot senās ķermeniskās zināšanas. Tradicionālās prakses tiek izmantotas arī, lai vienkārši palīdzētu cilvēkiem, ko vislabāk varēs piedzīvot meistarklasēs. Mūsdienās populāro well-being jeb labklājības konceptu viņi izmanto ķermeniskajā līmenī – lai ķermenis justos labi. Festivālā būs iespēja redzēt, ka Dienvidāzijas cilvēku ķermeņi kustas citādāk. Tās ir ļoti smalkas attiecības ar kustību. Patiesā sapratne jau veidojas caur ķermeni, nevis verbāli."
Nepilnas nedēļās laikā Rīgā varēs redzēt daudzveidīgu Āzijas laikmetīgās dejas izlasi. Singapūras dejas kompānijas T.H.E Dance Company un horeogrāfa Kuika Svī Būna izrādes Neredzamie ieradumi centrā ir personīgās pārliecības un identitātes meklējumi mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē. Izrādē izmantota sešu dejotāju autentiskā pieredze, kurā saaužas atmiņas, bērnība, kultūra un etniskā piederība.
Indiešu horeogrāfa un dejotāja Suržita Nongmeikapama jeb Bonbon izrāde all-in-1 veidota kā salikums no viņa iepriekšējo gadu izrādēm, līdz ar to ļaus iepazīt mākslinieka meklējumus ilgākā laika posmā. Savos darbos Nongmeikapams pievēršas tumsības skaistumam, un tie tiek raksturoti kā ļoti poētiski.
Ņujorkā dzīvojošā filipīniešu izcelsmes horeogrāfe un dejotāja Mišele Bulē Rīgā viesosies ar izrādi Monomīts. Tās pamatā izmantots amerikāņu literatūrzinātnieka Džozefa Kempbela pētījums Varonis ar tūkstoš sejām (1949), kurā viņš attīstījis ideju par arhetipiskā varoņa ceļojumu cauri dažādām pasaules mitoloģijām, apzīmējot to ar terminu monomīts. Bulē savā izrādē pāriztēlojusies varoni kā feministu avatāru un ar kustības un klātbūtnes alķīmijas palīdzību sasniedz sevis pašas transformāciju.
Šrilankiešu māksliniece Venuri Perera izrādei Pases iesvētīšanas ceremonija impulsu devušas nomācošās procedūras, ar kurām daudziem nākas saskarties pirms iebraukšanas citā valstī. Dažādu valstu pasēm piemītošā vara ir ļoti atšķirīga – kamēr dažu valstu pilsoņi bez jebkādiem šķēršļiem var pārvietoties teju pa visu pasauli, daudziem citiem ceļošana ir strikti ierobežota. Šo nevienlīdzību mākslinieciski atklāj izrādē kā mūsdienu rituālā.
Tibetiešu izcelsmes neatkarīgais skatuves mākslinieks Cai Rans Rens Kvings, kas studējis laikmetīgo deju Latvijas Kultūras akadēmijā, festivālā Laiks dejot piedalīsies jau otro reizi. Šoreiz būs iespēja noskatīties viņa solo darbu “Pēdējā reize”, kuras pieteikumā viņš uzdod tādus jautājumus kā Vai vienmēr ir pēdējā reize? un Vai pēdējā reize var būt mūžīga?.
Laiks dejot veicinās arī Latvijas un Āzijas mākslinieku savstarpējo sadarbību. Ķīnas mākslinieku duets Sjao Ke un Zi Hans, uzturoties rezidencē Latvijā, strādās ar Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas mākslas programmās studentiem, un šīs sadarbības rezultātu varēs redzēt izrādē CHINAME. Sjao Ke un Zi Hana projekta nosaukums veidots, savienojot jēdzienus China (Ķīna) un name (vārds), tā ietvaros viņi pēta personīgo un nacionālo identitāti.
Festivāla ietvaros pirmizrādes piedzīvos trīs Latvijas horeogrāfu jaundarbi. Eva Kronberga un Jānis Putniņš izrādi Ideal Fe[male] raksturo kā personīgu ceļojumu un eksperimentu, kurā abi horeogrāfi un izpildītāji mēģina runāt par sievišķā un vīrišķā mijiedarbi. Andris Kačanovskis solo darbu Vientuļais gans veidojis kā pseidoromantiskas pārdomas par princi baltā zirgā. Izrādē neizturami lēna un fascinējoša kustība rada stāstu par mūsdienu vīrišķību, tās gaidām un realitāti. Savukārt latviešu/lietuviešu skatuves mākslinieku tandēms Krišjānis Sants un Ieva Gaurilčikaite festivāla ietvaros piedāvās iekļaujošās dejas izrādi Labrys, kuru tās ģeometriskā stāvokļa un laika ritējuma dēļ var salīdzināt ar labirintu. Līdzīgi kā savos iepriekšējos darbos mākslinieki meklē veidus, kā rosināt mākslas darbu piedzīvot no tā iekšienes.
Festivāla programmu papildinās ārvalstu pasniedzēju vadītas meistarklases, dejas improvizācijas džemsesija horeogrāfes un pedagoģes Ilzes Zīriņas vadībā un dejas kritiķes, kuratores un dramaturģes Intas Balodes vadītas diskusijas.
Festivāls Laiks dejot aizsācies 1998. gadā kā Latvijas horeogrāfu laikmetīgās dejas izrāžu vakari. Gadu gaitā tas attīstījies par starptautisku festivālu un centrālo Latvijas laikmetīgās dejas notikumu. Festivālā viesojušies dalībnieki no vairāk nekā trīsdesmit valstīm. Viņu vidū tādi ievērojami mākslinieki kā kompānija Tere O’Connor Dance un Anna Liva Janga (ASV), Ko Murobuši (Japāna), Frančesko Skaveta un Haugen Productions (Norvēģija), Martins Šiks (Šveice), Benno Vorhams (Zviedrija/Nīderlande), Abdala Omari (Sīrija/Beļģija), Aleksandrs Pepeļajevs, Tatjana Gordejeva, dejas teātris Iguana (Krievija), Hilels Kogans, Josi Bergs, Odeds Grafs (Izraēla), Editta Braun Company, Oļegs Suļimenko (Austrija), Helēna Katala (Francija) un Kozmins Manolesku (Rumānija).