VNĪ, izstrādājot ēkas pārbūves projektu teātra telpu ierīkošanai, īpašu uzmanību pievērsa vides pieejamības nodrošināšanai, ugunsdrošību prasību izpildei, ilgtspējai un galvenokārt ēkas funkciju maiņai no ražošanas ēkas par sabiedriski nozīmīgu ēku.
Ražotnes ēka ir pārbūvēta par piecu stāvu funkcionālu būvi, kā lietotājs turpmākos pāris gadus būs Jaunais Rīgas teātris (JRT).
Teātra vajadzībām ēkas cokolstāvā un 1.stāvā ir izvietotas saimniecības telpas, 2.stāvā ir aktieru ģērbtuves, mēģinājumu zāles, kā arī darba kabineti. Sākot ar ēkas 3.stāvu, izveidota publiskā zona, kur iekārtota kamerzāle, teātra kafejnīca, vestibils un ģērbtuves.
Lai 4. stāvā izveidotu ērtas un teātra prasībām atbilstošas skatītāju zāles, VNĪ realizētā projekta ietvaros tika izbūvēts 5.stāvs, no kura tiek organizēta skatītāju nokļūšana zāles tribīnēs. Tāpat no jauna izveidotajā 5.stāvā atrodas vestibili, kas ir savstarpēji atdalīti, tādējādi nodrošinot iespēju vienlaicīgi spēlēt izrādes abās skatītāju zālēs. Īpaša uzmanība, veidojot izrāžu zāles, pievērsta akustiskajiem risinājumiem.
Lielā un mazā skatītāju zāles spēj nodrošināt sēdvietas vairāk nekā 550 skatītājiem, bet līdz ar šīm zālēm izbūvēta arī kamerzāle.
Ēkas iekštelpu apdarē dominē askētisms, lai telpu lietotājs varētu iedzīvināt savu redzējumu ar interjera priekšmetu un aksesuāru palīdzību. Tāpat tas ļaus telpas viegli piemērot nākotnes lietotājam. Zem piekārtajiem lineārveida griestiem, starp kuriem iespējams redzēt vecās fabrikas griestus, paslēptas komunikācijas un tie krāsoti tumšā krāsā. Noliktavās, gaiteņos un vestibilos, kas ir lielākais apjoms no visiem grīdas segumiem, ieklāta izlīdzinošā betona masa ar epoksīda pārklājumu.
Ēkā izbūvētas plašas publiskās zonas, pasažieru lifts, invalīdu pacēlājs, kas padara to draudzīgu apmeklētājiem. Tomēr, domājot par tās lietotāju – teātri, VNĪ īpašu uzmanību pievērsa arī komforta nodrošināšanai darbiniekiem. Tāpēc, lai nodrošinātu dekorāciju pārvietošanu JRT vajadzībām, tikai izbūvēti divi kravas pacēlāji, pa vienam katrā ēkas pusē pie izrāžu noliktavām. Tāpat ēkā izveidotas telpas kostīmu un dekorāciju uzglabāšanai. Ēkā izveidotas kopumā astoņas ģērbtuves, kas paredzētas pastāvīgajiem režisoriem un aktieriem, trīs ģērbtuves, kas paredzētas viesmāksliniekiem, kā arī teātra frizētava.
Līdztekus galvenās ēkas pārbūvei tika labiekārtota arī ēka, kas turpmāk kalpos JRT administrācijas vajadzībām. Divstāvu ēkā veikts kosmētiskais remonts, atjaunota tās vēsturiskā fasāde un jumta segums. Ēkā izbūvēta jauna elektroinstalācija, atjaunota centralizēta siltumapgādes sistēma un ūdensvads. Tāpat izbūvēta biļešu tirdzniecības vieta un apsardzes telpa, no kuras tiek organizēta visa objekta pārvaldība.
Labiekārtotajā teritorijā starp apstādījumiem, soliņiem un laternām izveidotas autostāvvietas, tostarp cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī velosipēdu novietnes pie administrācijas ēkas un galvenās ēkas iekšpagalmā.
Jāatgādina, ka Tabakas fabrikas pārbūve saskārās ar dažādām grūtībām, kādēļ JRT pārvākšanās uz pagaidu telpām tika atlikta ne vienreiz vien. Turklāt pērnruden VNĪ nolēma lauzt līgumu ar SIA RBSSKALS Būvvadība par bijušās Tabakas fabrikas nama Miera ielā 58A pārbūvi Jaunā Rīgas teātra (JRT) pagaidu mājvietas nodrošināšanai.
Portāls Diena.lv arī jau vairākkārt vēstījis, ka JRT nākamo sezonu jaunajās telpās Tabakas fabrikā atklās jau 1. septembrī ar režisora Alvja Hermaņa iestudējumu Marķīze de Sada.
Cirks aizbrauca klauni palika