Kad režisors Māris Korsiets aktrisei Zandai Mankopai piedāvājis šo lomu, viņa daudz nešaubījās, jo pati ir "kaķu cilvēks". "Man mājās ir astoņus gadus vecs kaķis Tomijs," stāsta Z. Mankopa. Pēc grieķu rakstnieces Lenas Divani romāna Septiņas dzīves un viena liela mīlestība. Kaķa memuāri izlasīšanas viņa savu mīluli sākusi saprast vēl vairāk. "Lasot grāmatu, bija brīži, kad darīju to skaļi un jautāju savam kaķim – vai tiešām tu par mani tā domā?" teic aktrise un smejas, ka nu jau varot lasīt kaķa domas. "Es novērtēju, ka viņš man ir."
Pēc romāna motīviem Kristīne Veinšteina veidojusi dramatizējumu. Kaķa memuāri ir Zandas Mankopas monoizrāde. "Tas ir izaicinājums un atbildība – vairāk nekā stundu spēt noturēt skatītāju uzmanību. Man svarīgi, lai skatītāji uztvertu tekstu un ne tikai pasmietos un justu līdzi, bet arī aizdomātos," viņa saka.
Izrādes Kaķa memuāri varonis rod mājas pie sievietes, kuras sirds ir cieši noslēgta, taču kaķa neatlaidība pierādīt savu nozīmību visu maina. Liktenis kaķi ir savedis ar rakstnieci, un kaķis ķeras pie viņas pieradināšanas, lai mainītu noliedzošo un atturīgo attieksmi. Kaķis ir arī godkārīgs, jo grib tapt iemūžināts kādā no viņas stāstiem.
"Mans varonis ir kaķene (grāmatā tas ir kaķis). Teikšu uzreiz – izrādes laikā kaķu barību neēdīšu, netekalēšu uz četrām kājām un man nebūs ūsu. Bet man būs kaķa domas, jūtas, sirsniņa. Un tas laikam ir vissvarīgākais. Esmu daudz domājusi par dzīvnieku un cilvēku attiecībām," skaidro Z. Mankopa. "Cik nav dzirdēts, ka saimnieki mēdz domāt, ka dzīvnieks mums ir dots kā lieta, kā objekts mājās, kurš pilda kaut kādas funkcijas. Bet viņiem ir jūtas, domas, raksturs, un viņiem ir sirds, kas mīl, grib būt mīlēta. Varbūt šķērslis to saprast ir tas, ka dzīvnieki nerunā "mūsu valodā"? Ja tas tā ir, tad šajā izrādē tiks dota iespēja sadzirdēt, kas dzīvnieku prātos varētu notikt. Un varbūt saprast, ka bieži vien mēs, cilvēki, paši uzvedamies kā dzīvnieki ne tajā labākajā nozīmē, kamēr dzīvnieki var būt "cilvēcīgāki" nekā paši cilvēki," stāsta aktrise. Grāmatā teikts, ka "ar cilvēkiem jārunā tieša valoda". Cilvēkam varētu šķist, ka viņš ir tas, kurš pieņem lēmumu paņemt mājās kaķi, bet patiesībā dzīvnieks izvēlas sev saimnieku – iespējams, ierodoties tieši tad, kad ir visvajadzīgākais.
Tuvākās izrādes – 11. decembrī, 25. janvārī.