Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

Kas cilvēkam jādara, lai sajustu dzīvi

Aktrise Ieva Segliņa, aicināta pastāstīt par šīs sezonas pirmo jauniestudējumu Dailes teātrī – Ivana Viripajeva lugu Nepanesami ilgi apskāvieni, ko Mazajā zālē iestudē režisors Rolands Atkočūns, vairākkārt citē lugas autora tekstu: "...šī sačakarētā plastikāta pasaule, kurā neviens neko nejūt, un šķiet, ka šoreiz šai planētai ir tiešām pienākušas beigas."

Stāsts nav nekāda zinātniskā fantastika, tas viss notiek ar mums. Izrādes nosaukumu katrs var tulkot savādāk, un, iespējams, pēc iestudējuma noskatīšanās tas iegūs pavisam citu jēgu. Ieva Segliņa saka, ka nosaukumam ir daudz skaidrojumu, izejot no autora skaudrā vēstījuma par mūsdienu pasaules netīkamajām lietām. "Uz kurieni pasaule iet? Ko cilvēki ar to un savām dzīvēm dara? Cilvēki pamazām sāk aizmirst pašu svarīgāko un galveno – kāpēc mēs esam uz šīs zemes. Tas skan banāli, bet dzīve kļūst nepanesama tad, kad kļūstam sveši viens otram," vienu no nosaukuma atšifrējumiem atklāj aktrise. "Pasaule sagriezusies kājām gaisā, un mēs pārstājam viens otru ne tikai redzēt, bet pat sajust."

Viripajevs runā par atpazīstamām lietām – mūsdienu cilvēku trauksmi, stresu, nemitīgo skrējienu, vairs nemākot būt šeit un tagad un vienkārši priecāties par to, kas apkārt. "Mēs nedzīvojam, bet plānojam, rosāmies, darbojamies, tā pazaudējot to, kas ir būtisks. Vairāk vai mazāk tas ir pārņēmis visus. Arī es personīgi gribētu ļoti iemācīties būt šeit un tagad un tvert mirkļa burvību, nevis nemitīgi domāt, kas būs, kā būs, vai būs labāk vai savādāk," stāsta Ieva Segliņa. 

Lugā ir četri personāži, un katrs ir izpētes vērts. Visi varoņi ir 35 gadu vecumā – no jaunības tikuši ārā, un būtu jau bijis laiks atrast sevi. Ieva Segliņa atveido Emmiju. "Mēs izrādes laikā mēģinām saprast, kas viņiem dzīvē liek veikt darbības, kuras noved attiecīgajā situācijā. Emmija ir meitene, kas sevi meklē centīgi, bet... nespēj atrast," stāsta aktrise, kurai ir interesanti pētīt savu varoni un kura izrādē spēlē kopā ar Artūru Skrastiņu, Initu Sondori un Kasparu Dumburu.

Vai iestudējums pateiks recepti, kā iemācīties būt šeit un tagad, vai tomēr atstās šo jautājumu atklātu? "Autora skatījums ir skaudrs. Varbūt kādam izrāde būs kā mudinājums," atbild Ieva Segliņa. "Bet mūsu mērķis nav pamācīt un pateikt, kā rīkoties. Sākot mēģinājumu procesu, ilgi domājām, kā šo lugu vērt vaļā, interpretēt, līdz nonācām pie secinājuma, ka materiāls ir tā uzrakstīts, ka teksts vienmēr būs pirmajā plānā. Tas skan it kā sadzīviski, par parupji, bet autors to ielicis formā, kas brīžiem ir kā dzeja. Mēs meistarīgi uzrakstīto darbu paši izbaudām un mēģinām to atklāt arī skatītājiem. Mazā zāle tam ir ļoti piemērota."

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Paliek puspavērts(5)

Nekad neesmu bijis uz Imantdienām – tas latvietim laikam nav nekas tāds, ar ko vajadzētu lepoties. Turklāt vēl, ja esi mūzikas pētnieks un – jo vairāk – kvēls Imanta Kalniņa cienītājs. Varbū...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja