Par ko sapņoja jaunais Rainis – Jānis Pliekšāns? Ko redzēja savos sapņos Rainis 15 gadus ilgajā trimdā Kastanjolā? Un kādi bija tā Raiņa sapņi, ko mēs pazīstam no bildēm kā kungu ar sirmu ķīļbārdiņu? Vai daudziem ir zināms, ka izcilais latviešu dzejnieks un dramaturgs bija arī politiķis un Latvijas Nacionālā teātra direktors? Kāpēc Rainis ticēja sociālai vienlīdzībai, vēl nedzimušajai Latvijas valstij un nākotnes cilvēkam?
Par Raini ir ierasts domāt kā par personāžu no skolas mācību programmas, no kuras stingri apgūts, ka Rainis ir lielākais latviešu dzejnieks, filosofs, domātājs, fundamentālu latviešu dramaturģijas darbu autors. Tā arī, protams, ir. Taču kā jau ģēnijam, un Rainis nenoliedzami tāds ir, personībā pastāv arī cita puse, tā, par kuru skolā īsti nestāsta. Rainis ir bijis ļoti patmīlīgs, stipri augstprātīgs, viegli aizkaitināms, ne vienmēr īsti korekts un godīgs pret savu sievu. Raiņa personības sarežģītība visuzskatāmāk atklājas viņa dienasgrāmatās un skrupulozajos savu sapņu pierakstos. Daudz kas no tā tiks izmantots izrādē Raiņa sapņi. Izrādes mērķis nekādā gadījumā nav diskreditēt Raini, bet dot papildu šķautnes, lai labāk saprastu viņa personību un daiļradi. Raini vērosim ar viesa acīm, jo Nacionālajā teātrī ar savu trešo iestudējumu atgriežas Kirils Serebreņņikovs, piedāvājot cieņpilnu skatu uz Raini, bet – no malas.
Lomās: Lolita Cauka, Maija Doveika, Ainārs Ančevskis, Kaspars Aniņš, Mārtiņš Brūveris, Gundars Grasbergs, Ivars Puga, Jurģis Spulenieks, Romāns Bargais, Uldis Siliņš.