gadā, kas ieguva galveno Spēlmaņu nakts balvu par Gada labāko dramatisko izrādi.Georga Bīhnera luga Voiceks Eiropas teātros ir iestudētāko lugu desmitniekā. Oriģinālā tās darbība notiek 19. gadsimtā armijā. Voiceks ir zaldāts, kuru pazemo Kapteinis un piekrāpj mīļotā meitene. Tādēļ primāri daudzos iestudējumos Voiceks tiek traktēts kā "mazais cilvēks", ko vara izmanto saviem eksperimentiem – vara manipulē ar cilvēku. Kirils Serebreņņikovs savā izrādē lugas darbību ir pārcēlis uz mūsdienu modernās mākslas galeriju, Voiceks ir tās strādnieks un viņu pazemo ar mākslas aprindām saistīti cilvēki. Režisors Kirils Serebreņņikovs stāsta: "Mums izrādes darbība notiek mūsdienu mākslas galerijā, tātad eksperiments iegūst ne tikai sociāla, bet arī mākslas eksperimenta raksturu. Man gribas aiziet prom no ierastā sociālā konteksta un atgriezties pie tā jau citā veidā. Mani interesē tieši tas, kas notiek cilvēkā. Kas Voiceks varētu būt šodien, nemaz nav vienkāršs jautājums. Kas viņš ir un kur viņš ir?" Kirils Serebreņņikovs arī atzīst, ka manipulācijas veidi var būt ļoti dažādi, jo katrs no mums kādā brīdī var būt voiceks, turklāt pats to nemaz neapzinoties.Savukārt Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis atzīst: "Kirila Serebreņņikova klātbūtne Nacionālajā teātrī ir, Imanta Ziedoņa vārdiem runājot, garainis, kas veicina vārīšanos - lokālie teātra mākslas notikumi ir tie, kas veido mūsu ikdienu, tie attīsta teātri kopumā, pakāpeniski veido tā ceļu un seju. Izcilu viesrežisoru ierašanās, vai tas būtu Serebreņņikovs vai jebkurš cits ārpus Latvijas atzīts profesionālis, kā tagad moderni mēdz teikt - rada emerģento lēcienu, izraušanos no ikdienas, iespēju pārlēkt pāri savā attīstībā pāris pakāpieniem reizē, tas uzdod toni, nosprauž jaunu latiņu, iedod atskaites punktu pašu darbam pirms un pēc viesrežisora viesošanās. Šis pārbaudījums ar viesrežisora mēru attiecas gan uz aktieriem, gan teātri un skatītājiem kopumā. Jā, arī skatītājiem tiek piedāvāts kaut kas tāds, kas viņu skatītāja pieredzē ir jauns, vismaz Latvijā neredzēts."
"Kāds laikmetīgās mākslas projekts nesen kaldināja jēdzienu "Pielietojamās Noslēpumainības Teorija". Tā ir diezgan neskaidra metode diezgan skaidram mērķim - lai mākslas darbs patiesi pieskartos dzīves izsmalcinātajai un negaidītajai daudzveidībai. Manuprāt, tādā virzienā strādā arī režisors Kirils Serebreņņikovs," saka Rīgas mākslas telpas kuratore Inga Šteimane.
Latvijas Nacionālā teātra izrādē Voiceks lomas atveido Gundars Grasbergs, Daiga Kažociņa, Madara Saldovere, Līga Liepiņa, Uldis Dumpis, Artuss Kaimiņš, Arturs Krūzkops, Ivars Puga, Jānis Vimba, Kaspars Dumburs, Toms Liepājnieks, Romāns Bargais. Tuvākās izrādes gaidāmas 11., 17., 22. un 26. aprīlī.