Stāsts, kad Bulgakovs to uzrakstīja, tika kvalificēts kā naidīgs padomju varai. Tikai 25 gadus pēc viņa nāves 60. gadu vidū Bulgakova atraitne nodeva stāstu pašizdošanai mašīnrakstā, tā saucamajā "samizdatā" (cамиздат). Padomju Savienībā šos eksemplārus turpināja konfiscēt vēl 20 gadu. Tikai 1987. gadā stāsts tika publicēts krievu valodā oficiālā izdevumā. "Bulgakova paša dzīvesstāsts ļoti rezonē ar to, kas šodien notiek pasaulē. Kad sākās karš Ukrainā, visas tēmas, kas ir stāstā, kļuva vēl aktuālākas. Suņa sirdi arī šodien var lasīt kā instrukciju dzīvošanai sabiedrībā, kur par cilvēku jāpaliek jebkuros apstākļos un, esot jebkuros cilvēkos, pat tad, ja tu esi vienkārši klaiņojošs suns," skaidro režisors.
"Man bija svarīgi ieraudzīt to, ko Bulgakovs ir mēģinājis iekodēt šajā stāstā. Viņš rakstīja ironiski un satīriski par to, ko redzēja savā dzīves laikā. Bet, lasot šodien, redzam mūžīgo tēmu – cik ļoti cilvēks grib būt Dieva vietā. Pat ne reliģiskā nozīmē. Tas ir spēks, kas visu izlemj, lai notiek pēc viņa prāta. Es teiktu – egoists. Tas attiecas gan uz profesoru Preobraženski, kurš grib būt Dievs, gan uz Švonderu un Šarikovu, kuri noliedz Dievu, bet paši grib noteikt, kā cilvēkiem dzīvot, domāt, ko mīlēt," komentē Dmitrijs Petrenko.
Profesors Preobraženskis veic drosmīgu eksperimentu, pielietojot jaunākos zinātnes atklājumus un tehniskos paņēmienus, kā rezultātā suni pārvērš par cilvēku.
Gudrais un mīlīgais klaiņojošais suns Šariks iegūst cilvēka ķermeni, runas dotības, vārdu, dokumentus un pat darbu. Tikai jaunā sabiedrības locekļa raksturs un personiskās īpašības attīstās negaidītā virzienā.
D. Petrenko skaidro: "Bulgakovam nav varonis un antivaronis. Abi pretpoli vienā plaknē ir ļoti līdzīgi, spoguļo viens otru, un tas man šajā darbā liekas ļoti interesanti." Morāle – par cilvēku jāpaliek jebkuros apstākļos? "Jā, bet ir vēl viena morāle – ka palikt par cilvēku jebkuros apstākļos ir ārkārtīgi grūti, jo mūsu dzīvnieciskie instinkti bieži vien ir spēcīgāki par mums. Un tas būs arī izrādē: lai kāds būtu iespējamais sods, mēs tāpat turpinām – cīnāmies par varu, par savu ego, par savu vēlmi noteikt pārējiem, ko domāt un darīt."
Pirmizrāde – 24. novembrī.