Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis: "Ir neizsakāmi smagi... No dzīves aizgājis ļoti gaišs, poētisks cilvēks. Otru tik sirsnīgu un pretimnākošu kolēģi grūti iedomāties! Mūsu baletam tas ir ļoti smags, neaizstājams zaudējums. Vairs nebūs viņa radīto stalto un mīlošo prinču, nebūs kaislīgo mīlētāju... Par ideālu partneri viņu sauca ikviena balerīna, visas prīmas viņu uzskatīja par savējo."
"Radošs, vienmēr izpalīdzīgs un atsaucīgs, perfekts sava amata meistars, kurš vienmēr visu darīja ar pilnu atdevi. Ikviens varēja apskaust Alekseja darba spējas - katru mazāko niansi viņš slīpēja bezgalīgi! Neskatoties uz premjera statusu, nekad neatteica savu padomu jaunajiem kolēģiem. Tomēr vienlaikus Aleksejs bija noslēgts - nekad nestāstīja par savām likstām vai sāpēm, nekad citus neapgrūtināja ar savām problēmām... Māksla un teātris bija visa viņa dzīve," skumju brīdī pārdomās dalās skatuves dejas pasniedzēja, profesore un Latvijas Nacionālā baleta repetitore Gunta Bāliņa.
Aleksejs Avečkins 1994. gadā absolvējis Baltkrievijas Baleta akadēmiju, bijis Baltkrievijas Lielā Akadēmiskā operas un baleta teātra solists (1994-1998). Latvijas Nacionālā baleta trupā dejojis kopš 1998. gada.
Viņa repertuārā – visas vadošās lomas: prinči Dezirē, Riekstkodis un Alberts, Hozē, Romeo, Slors, Otello un daudzas citas, kuru interpretācija izpelnījusies gan skatītāju, gan kritiķu sajūsmu. Ne velti mākslinieka talants ticis novērtēts ar daudzām godalgām: Aleksejs bijis Helsinku baleta mākslinieku konkursa diplomands (2001), saņēmis Aldara Starptautisko Gada balvu operai (1999), Lielo Mūzikas balvu (2002) un Spēlmaņu nakts balvu kā Gada labākais baleta mākslinieks (1999, 2008, 2012).
Mākslinieks piedalījies viesizrādēs Anglijā, Francijā, Ķīnā, Vācijā, Austrijā, Holandē, Beļģijā, ASV, Itālijā, Dānijā, Somijā, Krievijā gan kopā ar LNO baleta trupu, gan ar citām kompānijām un kā patstāvīgs viesmākslinieks.
2012. gada aprīlī intervijā laikrakstam Diena Aleksejs sacīja zīmīgus vārdus: "Vairāk par visu es vēlētos aiziet brīdī, kad vēl varu, nevis kad uz mani jau būs nožēlojami skatīties. (..) Vēl tikai mazliet gribu padejot, taču jau sen sevi gatavoju tam, ka vajag laikus apstāties. (..) Es vēlētos attīstīt karjeru tālāk jau aiz baletmākslinieka darba robežām. Es vēlos attīstīties, lai nenomirtu pirms laika, lai mana dvēsele visu laiku strādātu. (..) Esmu pārstājis plānot dzīvi ilgam laikam uz priekšu. Vari plānot bez gala, bet dzīve tikmēr aizved pavisam citā virzienā. Bieži apjaušu, ka dzīvoju pagātnes atmiņās vai nākotnes fantāzijās un esmu pārstājis sajust sevi šeit un šodien. Pietiek! Tagad vēlos dzīvot pa īstam un gūt gandarījumu no attiecībām ar cilvēkiem, kuri ir manā tuvumā, un no tā, ko izdevies padarīt šodien. Jo rītdienas var arī nebūt..."
Latvijas Nacionālā opera izsaka visdziļāko līdzjūtību Alekseja Avečkina tuviniekiem.
Atvadīšanās no Alekseja Avečkina notiks trešdien, 21. augustā, plkst. 14 LNO Beletāžas zālē.
7. septembrī izcilā baleta mākslinieka piemiņai tiks veltīts P. Čaikovska balets Gulbju ezers.
Latvijas Televīzija (LTV), pieminot vienu no izcilākajiem Latvijas Nacionālā baleta solistiem, piektdien, 23. augustā, plkst. 23.45, demonstrēs baletdejotājam veltītu portretraidījumu Op.5 (2003), kas no 20. augusta būs skatāms arī LTV mājaslapā.
Raidījumā Op.5 būs iespēja vērot interviju ar Alekseju Avečkinu un fragmentus no izrādēm, kurās viņš demonstrējis neaizmirstamu, emocionālu un meistarīgu sniegumu. LTV aicinās skatītājus atminēties viņa vadošās lomas izrādēs Gulbju ezers, Romeo un Džuljeta, Spītnieces savaldīšana, Karmena, Šeherezāde, Dzeltenais tango, Fejas skūpsts un citās.
(papildināta ar fotogrāfijām un pēdējām divām rindkopām)