Pasniegtas Teātra dienas balvas par izciliem sasniegumiem teātra mākslā

Pasākuma pirmā daļa norisinājās muzeja pirmā stāva zālē, kurā Jēkaba Dubura balvu par izciliem sasniegumiem skatuves mākslas pedagoģijā režisoram Edmundam Freibergam pasniedza iepriekšējā balvas laureāte Aina Matīsa. Edmunds Freibergs pateicās kolēģiem par balvu un uzsverot, ka pedagoģija ir vienlaikus arī mācīšanās mūža  garumā, novēlēja nākamajiem teātra mākslas pedagogiem arī kādreiz piedzīvot tik priecīgu un gaišu dienu kā šī.

Eduarda Smiļģa balvu par spoži inscenētajām pēdējo gadu izrādēm režisoram Viesturam Kairišam pasniedza iepriekšējā balvas laureāte režisore Indra Roga. Viesturs Kairišs pateicās Latvijas Teātra darbinieku savienībai un visiem kolēģiem par šo pagodinājumu un atzina, ka tieši Eduarda Smiļģa izrāde jau agrā bērnībā viņu iedvesmojusi kļūt par režisoru.

Helēnas Tangijevas – Birznieces balvu par aktīvu darbību baleta pedagoģijā Zanei Lieldidžai – Kolbinai pasniedza Latvijas Profesionālās baleta asociācijas vadītāja Lita Beiris. Zane Lieldidža – Kolbina izteica savu pateicību un atzina, ka šis ir pirmais apbalvojums viņas mūžā, kā arī novēlēja katram tādu darbu, kas ir gan hobijs, gan dzīvesveids.

Harija Liepiņa balvu par par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktierim Jakovam Rafalsonam pasniedza iepriekšējais balvas laureāts, Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs. Jakovs Rafalsons pateicās visiem, kas lēmuši piešķirt viņam šo balvu, kā arī atzina, ka ir ļoti patīkami balvu saņemt tieši no Andra Keiša rokām.

Lilitas Bērziņas balvu par izcilu, spilgtu aktierdarbu teātrī iepriekšējo sezonu laikā Dailes teātra aktrisei Ilzei Ķuzulei – Skrastiņai pasniedza iepriekšējā balvas laureāte, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktrise Jekaterina Frolova. Ilza Ķuzule – Skrastiņa  jutās ārkārtīgi pagodināta un pat sapņos neesot cerējusi šo balvu saņemt. Aktrise dalījās savās atmiņās par laiku, kad stājās Latvijas kultūras akadēmijā, proti, liktenīgi tajā laikā esot galvā skanējušas rindas no kāda viņas mātes Māras Zālītes dzejoļa par teātri. I. Ķuzule – Skrastiņa citēja dzejoli un pateicās režisoriem par katru sev doto iespēju sevi pierādīt uz skatuves.

LILITAS BĒRZIŅAS BALVA

Ilze Ķuzule – Skrastiņa ir Dailes teātra aktrise kopš 2007. gada, un jau ar pirmajām lomām izpelnījusies gan skatītāju, gan teātra režisoru uzmanību.   Pēc savām dotībām un rakstura īpašībām Ilze ir īsta Dailes teātra aktrise – skaista, spilgta, dinamiska, spējīga spīdēt galvenajās lomās un cieši iekļauties ansamblī, jūtīgi sajust partneri un visas izrādes kopējo enerģētiku.

Pēdējos gados tieši Ilzi kā savu izrāžu centrālo tēlu izvēlas gan Dailes teātra, gan arī ārzemju viesrežisori. Tādēļ tieši uz viņu šobrīd lielā mērā balstās Dailes teātra repertuārs: analītiski mīlošā Marianna izrādē Laulības dzīves ainas, monstrozi dominējošā Māsa Rečida izrādē Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu, frivoli vaļīgā, taču tik suģestējoši harizmātiskā Karmena, untumaini zēniskā Jūlijas jaunkundze un daudzas citas – amplitūdā plašs lomu diapazons. Starp pēdējo gadu spilgtākajām lomām jāmin arī meitenīgi varonīgā Žanna d’Arka mūziklā Žanna d’Arka, rotaļīgi atbildīgā Vendija bērnu izrādē Pīters Pens, kaislīgi vieglprātīgā Olga mūziklā Oņegins, egoistiski apburošā Ļoļečka izrādē Peldošie – ceļojošie. II daļa, ciešanās viedā Navāla izrādē Ugunsgrēki – katra loma ar savu personīgi izsāpētu un izvirpinātu stāstu un atstātu nospiedumu Dailes teātra repertuārā.

Ilze Ķuzule – Skrastiņa tikusi nominēta Spēlmaņu nakts balvai kā Gada aktrise 2014/2015, 2015/2016, 2016/2017. gada sezonās un saņēmusi Skatītāju balvu kā Gada aktrise 2014/2015 un 2016/2017. gada sezonās.

HARIJA LIEPIŅA BALVA

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktierim Jakovam Rafalsonam.

Pēc Jaroslavļas Teātra skolas absolvēšanas 1970.gadā un līdz 1990. gadam Jakovs Rafalsons strādāja dažādos teātros – Mičurinskā, Voroņežā, Sevastopoļā, Tomskā, Maskavā. 1991. gadā tika pieņemts Rīgas Krievu drāmas teātra (tagad Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) trupā.

Pateicoties spilgtam traģikomiskā aktiera talantam un milzīgai enerģijai, Jakovs Rafalsons drīz piesaistīja režisoru uzmanību un ieguva skatītāju simpātijas. 27 gadu laikā viņš ir nospēlējis vairāk nekā 30 lomas (un pārsvarā tās ir galvenās lomas) RKT spožākajos iestudējumos, kas paliek repertuārā vairākus gadus kā pieprasītākās izrādes. Aktierim lieliski padodas komiski, traģikomiski raksturi, jocīgi, groteski tēli. Viņš ne tikai rada filigrānu ārējo lomas zīmējumu, bet arī attīsta sava personāža iekšējo pasauli, izdzīvo ar viņu notikušo un smalki sniedz psiholoģiskās nianses.

2017.gadā Jakovs Rafalsons izveidoja dziļu un iespaidīgu Līra tēlu Viestura Kairiša iestudējumā Karalis Līrs, un šī loma atzīmēja aktiera izteiksmīguma jauna līmeņa sasniegšanu.

EDUARDA SMIĻĢA BALVA režisoram Viesturam Kairišam par spoži inscenētajām pēdējo gadu izrādēm Latvijas Nacionālajā teātrī – pasaules mūzikas un dramaturģijas klasikas simbiozes triloģiju – Raiņa/Vāgnera Uguns un  nakts, H. Ibsena/E. Grīga Pērs Gints un O. Vailda/R. Štrausa Salome, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī iestudēto V. Šekspīra Karali Līru, kā arī Latvijas Nacionālajā operā un baletā iestudēto Dž. Pučini Vīlas. Džanni Skiki.

Uguns un nakts, kas tika iecerēta kā izrāde par varoni mūsdienās un viņa ceļu uz sava uzdevuma izpratni, pasaules politisko notikumu kontekstā ieguva daudz vērienīgāku vēstījumu – par Latviju šodien, par tās lokālo vadoņu nespēju vienoti nostāties pret ārējiem apdraudējumiem un pilnīgu vienprātību materiālo labumu iegūšanā, par manipulāciju ar Lāčplēsi – kareivi un Lāčplēsi – vadoni, par Rīgas atdošanu svešzemju tirgotājiem utt.

Sadarbībā ar māksliniekiem Reini un Kristu Dzudzilo režisors atrada askētisku, bet precīzu stilistiku, kādā atrisināt daudzo simbolisko darbības vietu mūsdienīgu atveidi, vēl vairāk paspilgtinot to, ka Uguns un nakts ir šodien aktuāla luga.

Sezonu vēlāk Viesturs Kairišs iestudē H. Ibsena Pēru Gintu kā lielās drāmas – lielās mūzikas sintēzes triloģijas otro daļu. Ibsena lugu Kairišs interpretē kā tikpat aktuālu varoņa pašanalīzi un garīgo ceļu līdz sevis apzināšanai, ko noteikti jāsaniedz vēl dzīves laikā, lai nāves brīdī aptvertu šīs lielās “pārejas” nozīmi un jēgu. Arī šai izrādē kopā ar abiem Dzudzilo Kairišs atrod mūsdienīgu valodu sarežģīta poētiska teksta kompaktai skatuves versijai. Un arī šoreiz Kairiša sabiedrotais ir Uldis Anže, kurš Pēra Ginta lomā nospēlē tikpat milzīgu cilvēka attīstības amplitūdu kā Lāčplēsī.

Triloģijas trešā daļa – Oskara Vailda Salome tapusi gluži nesen, un tās centrā ir jautājums par mīlestību un tās dažādājām izpratnēm cauri laikmetiem un kultūrām. Titulloma uzticēta jaunajai aktrisei Agnesei Cīrulei, kuras uzdevums ar savu neparasto personību, kam piemīt, režisora vārdiem runājot, nevainīgums un erotisks vilinājums vienlaikus, pārliecināt par savas rīcības vienīgo iespējamo veidu.

Visas trīs izrādes ir tieši saistītas ar Smiļģi – režisoru gan izvēlēto māksliniecisko risinājumu, gan saturiskā mēroga ziņā.

JĒKABA DUBURA BALVA režisoram, aktierim un skatuves mākslas pedagogam, Latvijas Kultūras akadēmijas profesoram Edmundam Freibergam.

Edmunds Freibergs pēc studijām J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē (1970) kļuva par Valmieras Drāmas teātra, bet no 1974. gada par tagadējā Latvijas Nacionālā teātra aktieri. 1976. gadā iestudējot L. Andrejeva Tas, kurš saņem pļaukas, pievērsās režijai un ir iestudējis izrādes ne tikai savā teātrī, bet operas un operetes arī Nacionālajā operā un Siguldas Opermūzikas svētkos. Pārstāvot latviešu teātrim tradicionālo psiholoģiskā vai dzīvā procesa aktiermākslas izpausmes veidu, jau no 1975. gada Edmunds Freibergs ir aktieru meistarības pedagogs, vispirms J. Vītola LVK, kur viņš no 1986. gada līdz 1993. gadam bija arī Teātra mākslas katedras vadītājs. Līdz ar pirmā Latvijas Kultūras akadēmijas aktieru kursa izveidošanu (1993.) E. Freibergs bija aktiermākslas programmas vadītājs, profesors un daudzu toreiz jauno, tagad jau ievērojamo skatuves mākslinieku pedagogs: Artūrs Skrastiņš, Kaspars Znotiņš, Baiba Broka, Dita Lūriņa, Mārcis Manjakovs, Egils Melbārdis un daudzi citi aktiera meistarības pamatus ir apguvuši E. Freiberga vadībā. E. Freibergs vienmēr ir ļoti labi sabalansējis metodisko un profesionālo aktiera apmācības metodi ar citiem saviem kolēģiem, tāpēc tik veiksmīgi viņš varēja strādāt tandēmā gan ar Pēteri Krilovu un Annu Eižvertiņu, gan ar Māru Ķimeli un Ainu Matīsu un citiem pedagogiem. Pats, būdams ļoti labs aktieris, spēj topošajiem aktieriem iedot daudzas svarīgas profesionālas zināšanas un precīzi norādīt katra individuāli nepieciešamo mākslinieciskās attīstības virzienu.

HELĒNAS TANGIJEVAS - BIRZNIECES BALVA

Zane Kolbina absolvējusi Rīgas horeogrāfijas vidusskolu 1977. gadā. Mācījusies pie izciliem baleta pedagogiem: V. Ušakovas, B. Matisones, V. Bļinova un I. Strodes. Ienākot teātrī, Zane Kolbina ar savu spilgto talantu iemantoja horeogrāfu un skatītāju nedalītu mīlestību. Viņas lomu klāstā ir tādas klasiskā baleta pērles kā Mirta baletā Žizele, Ceriņu feja, Dārgakmens baletā Apburtā princese, Driādu pavēlniece, Rozita baletā Dons Kihots u.c. Zane Kolbina ir kļuvusi par iedvesmas avotu horeogrāfiem viņu jaunradē ar tādām lomām kā: Ingrīda baletā Pērs Gints, Ieva baletā Pasaules radīšana, Pilāra baletā Kam skanēs zvans, Princese Budūra baletā Tūkstoš un viena nakts u.c. Skatītāji neapšaubāmi atceras Zanes Kolbinas temperamentīgi un nevainojamā stila manierē izpildītās raksturdejas baletos Bolero, Karmena, Dons Kihots.

Mākslinieces radošais mūžs ir bijis daudzveidīgs, viņa ir filmējusies arī mākslas filmās Mosfiļm Apbrīnojamais puisēns un Bembijs, Rīgas kinostudijas Trīs minūšu lidojums u.c.

Jau ilgus gadus, pēc radošo gaitu uz skatuves pabeigšanas, Zane Kolbina ir Rīgas horeogrāfijas vidusskolas pedagoģe. Viņas audzēknes papildina Latvijas Nacionālā baleta trupas mākslinieku skaitu un kļūst par vadošajās dejotājām. Kopš 2016. gada Zane Kolbina ir Latvijas Nacionālās operas un baleta pedagoģe – repetītore un savas zināšanas, kā arī talanta prasmes sniedz baleta māksliniekiem, sagatavojot LNOB jauniestudējumus un repertuāra izrādes.