Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +11 °C
Daļēji saulains
Ceturtdiena, 2. maijs
Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds

Režisoram Feliksam Deičam - 80

Svētdien, 2.aprīlī Valmieras teātra režisoram Feliksam Deičam apritēs 80. Par godu nozīmīgajai jubilejai otrdien, 4.aprīlī, plkst.17 Valmieras teātrī tiks atklāta foto izstāde Režisors un teātris, uz kuru aicināts ikviens teātra mākslas cienītājs. Savukārt plkst.18.30 Apaļajā zālē tiks spēlēta Deiča iestudētā izrāde Zikovi, portālu Diena.lv informēja teātra sabiedrisko attiecību un reklāmas vadītāja Zane Ceriņa.

Kad 2012.gadā Spēlmaņu naktī režisoru Feliksu Deiču - vienu no  Valmieras teātra stūrakmeņiem - godināja teātra ļaudis, pasniedzot balvu par mūža ieguldījumu, viņš pavisam godīgi teica: "Saistībā ar šo balvu jūtos ne pārāk labi, jo ir tik daudz cilvēku, kuri to ir pelnījuši un gaida. Man tā nāca negaidīti. Uztvēru to mierīgi un jutos mazliet neērti. Ir daudz aktieru un režisoru, kam šīs balvas laiks jau pienācis. Es ceru, ka man vēl ir dots laiks, man to saņemt bija par agru."

Kopš šīs balvas saņemšanas ir pagājuši nu jau vairāk nekā pieci gadi, bet režisors joprojām aktīvi strādā, šajā laikā posmā Valmieras teātrī radot izrādes - M.Gorkija Dzimtu (Vasa Žeļeznova, 2013), Ģ.Urbana Visām pelēm garšo siers (2014), kas kļuvusi par bērnu izrādes hītu, Dž.Marella Saules pelni (2014), vēl  nesen, atkal atgriežoties pie sava iemīļotā krievu klasiķa, pabeidzis darbu pie M.Gorkija Zikovi (2016), ir ķēries pie jauna iestudējuma - franču filozofa un dramaturga A.Kamī lugas Pārpratums. Šī ir Feliksa Deiča tagadējā jeb otrā dzīve - kā viņš pats ir teicis. Tā sākās 1993.gadā.

Pirmā dzīve bija gandrīz 30 gadi Jaunatnes teātrī. Uz turieni viņš aizgāja, tikko pabeidzis aktierstudiju, bet pirms tam paguvis izmācīties par hidroinženieri un pat uzcelt vienu tiltu, spēlējis studentu teātrī, pēc tam beidzis Rīgas Krievu drāmas teātra studiju, taču būtiskāko mākslas pieredzi guvis, strādājot Jaunatnes teātra krievu turpā par aktieri un režisora Ādolfa Šapiro asistentu. Tā bija viņa jaunība.

Pēc Jaunatnes teātra aizvēršanas kādu laiku nebija saprotams, ko darīt. Palīdzīgu roku sniedza Herberts Laukšteins, piedāvājot taisīt izrādi Liepājā. Kad tā bija gatava, atbrauca Valmieras teātra direktors Pēteris Sūcis un piedāvāja strādāt Valmierā, brīdinot, ka teātra nav, to vēl ceļ, jaunie aktieri no viņa ir aizgājuši, palikusi tikai vidējā paaudze. Felikss Deičs riskēja un piekrita. Metās ar galvu atvarā. Sāka strādāt. Ar laiku viņam līdzi pievienojās arī Varis Brasla, Māra Ķimele, Mihails Gruzdovs.

Pamazām kļuva vieglāk. Teātris tika burtiski radīts no jauna. Bija atbildība un azarts. Viņi visi gribēja, lai šis teātris būtu. Felikss Deičs ar lielu enerģiju un ticību iestudēja piecas izrādes gadā. Pamazām teātris sāka attīstīties un ieguva atzinības. Ilgo celtniecības gadu novājinātajai aktieru trupai Felikss Deičs lika strādāt pie sarežģītiem uzdevumiem, bet darīja to ar mīlestību un pedagoģisku smalkumu. Jau pēc dažiem gadiem viņa R.Blaumaņa lugu iestudējumi Ļaunais gars un Trīnes grēki saņēma Latvijas Teātra gada balvas, vēlāk pievienojās Pie aizbirušā avota, novatoriski atklāts Potivāra nams un No saldenās pudeles. Pateicoties tam, ka tieši Valmierā tapa pēc Blaumaņa darbiem iestudētas izrādes, spējot uz R.Blaumaņa lugām palūkoties neierasti un dziļi, teātris kopš 1999. gada varēja atļauties sarīkot šī dramaturga darbiem veltītu starptautisku festivālu. Par izcilu notikumu Latvijas teātra dzīvē kļuva A.Čehova Ivanovs (1997) - iestudējums kļuva par Gada izrādi, bet Felikss Deičs par Gada režisoru.

Ja vajadzētu vienā teikumā formulēt Feliksa Deiča režijas - tā būtu neticība tam, ka jebkas ir tikai labs vai ļauns. Viņš atsakās pasauli redzēt melnbaltu, atsakās noticēt vispārpieņemtām patiesībām. Katra jauna izrāde ir režisora mēģinājums palūkoties uz cilvēkiem dziļāk un patiesāk, paņemt aktieri pie rokas un izvadāt pa lomas labirintiem tā, ka aktierim atliek tikai to izdarīt. Jo ikviens aktieris, kurš strādājis pie Feliksa, zina - no katra darba viņš iznāks, uzzinājis kaut ko vairāk pats par sevi, savu varēšanu.

"Saprotiet, televīziju ieslēgt nedrīkst, jo tur ir viens un tas pats humora un prāta līmenis, un tas nav interesanti. Nekas tevi neved uz priekšu, viss iet blakus vai zemāk par tevi. Ar labu literatūru, teātri un kino var sevi atjaunot un piepildīt. Ir jāmāk laikā apstāties, rast laiku un iespējas sevī kaut ko sakrāt. Ja sevī nekrāsi - īpaši aktieris - tad ar ko iziesi uz skatuves? Ar prasmi runāt? Runājošās galvas - tā nav māksla. Pati galvenā nav auss, bet sirds," saka Felikss.

Nu, Feļiks, daudz laimes!

Top komentāri

Spēks, kam vērtība nezūd
S
MEISTARS. PROFESIONĀLIS. Darba rūķis. Pamatīgas zināšanas laikmeta un autora estētikā. Fundanentāls mākslas mājas pamats, tad iztēle vai fantāzijas. Iejūtīgs, sirdscilvēks, pedagogs. Jaunatnes un Valmieras režisors.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja