Runājot līdzībās – pagājusī teātra sezona stāvkrastu malā pārlaida mežonīgu vētru. Tā tika liekta, bet nelūza. Izturēja. Un nu, kad vēji norimuši un dzīvot jāsāk no jauna, laiks jūras krastā dzintarus lasīt un izvērtēt, kas bijis to vērts, – ar šo skaisto un trāpīgo dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces līdzību vakar Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā iesākās preses konference, kurā tika paziņoti pretendenti Spēlmaņu nakts 2019/ 2020 balvām. Vairāk nekā 110 sezonas jauniestudējumu izvērtēja un nominantus izvirzīja žūrijas komisija piecu cilvēku sastāvā: žūrijas priekšsēdētāja teātra zinātniece Līga Ulberte, teātra kritiķe Andra Rutkēviča, komentētājs, tulkotājs Eduards Liniņš, teātra žurnāliste un producente Jevgeņija Šermeņeva un kultūras žurnāliste, teātra kritiķe Undīne Adamaite.
"Šī ļoti dīvainā sezona man saistās ar trim atslēgas vārdiem. Pirmkārt, tā bija ļoti ilga sezona. Apaļš gads – no septembra līdz septembrim. Tā nav bijis nekad līdz šim un, cerams, nebūs arī nekad uz priekšu. Tā bija ilga, bet nevarētu teikt, ka īpaši apjomīga salīdzinājumā ar citiem gadiem – esam noskatījušies ap simts dzīvo izrāžu un apmēram 20 digitālo projektu," sezonas tehnisko pusi raksturoja Līga Ulberte. Kā otru sezonu raksturojošu vārdu teātra zinātniece minēja vārdu "atvērtība" visās šā vārda nozīmēs: "Sezona pārlūza uz pusēm, un tas, kas notika pēc tam, lika visiem mainīt iepriekš pieņemtās formas, ceļus, tradīcijas, likumus, konvencijas. Gan teātriem, gan mums, kas vērtēja. Man joprojām ir sajūta, ka sezona nav beigusies, jo tā tik nemanāmi jau ir pārgājusi nākamajā. Robežu novilkt ir ļoti grūti. Ir daudz meklējumu vārda visplašākajā nozīmē. Protams, taisnība Silvijai Radzobei, kura mēdza teikt, ka meklējumi ne vienmēr ir atradumi. Arī šajā sezonā, protams, tā ir, bet meklējumu tomēr ir vairāk. Man gribas domāt, ka atvērtība atspoguļojas arī nominantu sarakstā." Kā trešo sezonai būtisko atslēgas vārdu žūrijas priekšsēdētāja nosauc "komunikācija". "Īpaši mirklī pēc marta lūzuma, man liekas, ka visu pavasari un vasaru to vien esam darījuši, kā meklējuši jaunu veidu, kā sazināties – kā teātrim sazināties ar skatītāju, kā skatīties teātri, kā mums, žūrijai, ar to tikt galā? Tas, kas notika pavasarī un vasarā, kaut kādā mērā mainīja skatu uz to, kas notika līdz martam. Skatu punkti visu laiku bija atvērti, mainīgi, bet komunikācija tomēr notika visos līmeņos," ekstremāli īpatnējās sezonas pieredzi raksturo Līga Ulberte.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 16. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!