1986. gadā tapusi arī filma, kuras scenārijs nominēts Oskara balvai. Un tāds kā filmas fragments ir arī izrāde Dailes Mazajā zālē. "Ir vecākās māsas Lenijas dzimšanas diena, un viņa to svin viena, kā jau vairākus gadus," stāsta aktrise un Lenijas atveidotāja Mirdza Martinsone. Bet diena izvēršas dramatiska, jo jaunākā māsa Beibe, kas apprecējusies ar bagātnieku, kuru nevar ciest, ir šāvusi uz viņu. Policija, arests, ziņa avīzē. Saistībā ar šo notikumu pēc ilgākas prombūtnes bērnības mājā atgriežas arī vidējā māsa Mega, kuras sapnis reiz bija kļūt par dziedātāju. Māsu tikšanās atdzīvina visus vecos pāridarījumus, šķirstot bērnības albumu, raisa atmiņas – vairāk gan traģiskas, jo viņu māte, kad meitenes bija vēl mazas, izdarīja pašnāvību.
"Izrādē trīs Magratu māsu attiecībās ir tik daudz emociju – mīlestība, naids, atriebība, vientulība, meli, vilšanās... Viss, kas dzīvē notiek, virmo ap viņām," stāsta Mirdza Martinsone. Megas lomā – Vita Vārpiņa, Beibi atveido Rēzija Kalniņa. Izrādē darbojas arī aktieri Sarmīte Rubule, Artis Robežnieks, Aldis Siliņš un Juris Strenga. Izrādes notikumiem nav piesaistes noteiktai vietai un laikam, jo ģimenes drāmas ir visos gadsimtos.
Par savu tēlu – vecāko māsu Leniju – Mirdza Martinsone stāsta ar mīlestību: "Viņai bija jāuzņemas atbildība gan reiz par māsām, gan aprūpējot vectēvu, gan atsakoties no savas laimes. Viņa palikusi viena, un tas sāp." Paralēles ar citu dramaturgu radītajām trīs māsām aktrise gan nevelk. "Trīs māsām ir gluži atšķirīgas personības un katrai savs liktenis. Pagātne ir traumējusi viņas, ietekmējusi izvēles. Pagātne iekodējusi arī viņu dīvaino uzvedību. Lai mainītos, lai būtu cerības nākotnē, viņām nākas nokārtot rēķinus ar bijušo," rezumē Mirdza Martinsone. Izrādes izskaņa ir Lenijas dzimšanas dienas torte, bet, lai arī ar dienas kavēšanos, nu vairs ne viņai vienai, bet kopā ar māsām.
Režisors Rolands Atkočūns intervijā ar teātra zinātnieci Ingrīdu Vilkārsi atšifrē izrādes pamattēmu, kas izskan jau nosaukumā: "Kas tad ir sirds? Sirds nav tikai anatomisks jēdziens. Sirds – tās ir mūsu vēlmes, mūsu sapņi. Un noziegumi lugā tiek izdarīti pret saviem sapņiem, vēlmēm un galu galā – savu sievietes dabu. Nevienai no māsām nerealizējas viņas sievietes sūtība – nevienai no viņām nav bērnu, nav laimīgas kopdzīves. Bērnības psiholoģiskā trauma izmainījusi arī domāšanu." Vārds "noziegums" nemaz nav jāsaka skaļi, tas vijas cauri teju visai izrādei.
Jauniestudējuma scenogrāfs ir Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece – Anna Heinrihsone, gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis.