Šodien, 26. maijā, Valmieras Drāmas teātra LMT Mansards zālē pirmizrādi piedzīvos režisora Feliksa Deiča veidots traģikomisks detektīvs divās daļās Pārpratums. Izrādes aktieru ansamblī ir Dace Everss, Rūta Dišlere, Eduards Johansons, Inese Pudža, Ruta Birgere un Lelde Kalēja, scenogrāfs – Valters Kristbergs, kostīmu māksliniece – Baiba Litiņa, mūziku sacerējis Emīls Zilberts.
XX gs. 40. gadu sākumā rakstītās lugas Pārpratums autors ir eksistenciālisma filozofs un rakstnieks Albērs Kamī, kurš pats par to teicis: "Šīs lugas mērķis ir iedzīvināt mūsdienīgā stāstā senās likteņa nolemtības tēmas. Būtu aplami uzskatīt, ka traģēdija vedina padoties liktenim. Tieši pretēji – šī ir luga, kas aicina uz sacelšanos un māca būt patiesam. Cilvēks, kas stāsta patiesību, protams, arī nomirs, bet tikai pēc tam, kad būs palīdzējis dzīvot gan sev, gan citiem. Galu galā, traģisms iedarbojas uz nelaimi kā kārtīgs spēriens pa dibenpusi."
Lugas varonis, daudzus gadus trimdā pavadījušais Jans, negaidīti atgriežas pie mātes un māsas, bet nestādās priekšā, jo gaida, ka viņu pazīs un par viņa ierašanos priecāsies. Visu sarežģī fakts, ka abas dāmas viņa prombūtnes laikā ir kļuvušas par slepkavām, kuras nogalina un aplaupa bagātus vientuļus vīriešus, kuri par naktsmājām izvēlējušies viņu mazo viesnīciņu.
Jana lomas atveidotājs aktieris Eduards Johansons stāsta: "Luga ir interesanta ar to, ka jau no paša sākuma skatītājam ir diezgan skaidrs, uz ko tas viss virzās – uz neizbēgamību. Jans nespēj izbēgt no šī likteņa savas atzīties nespējas dēļ. Situācija ir diezgan sarežģīta, jo māte un māsa ir ļoti noslēgti cilvēki, un ar tādiem ir grūti atkailināties un runāt par tuvām lietām. Jans mēģina uzjundīt viņu atmiņas, bet tas nekādi neizdodas. Patiesībā viss būtu diezgan vienkārši, viņam tikai būtu jāpasaka – es esmu Jans, un es esmu atgriezies. Bet viņa ekspektācijas ir pilnīgi citas, un šī iekšējā cīņa viņu pašu grauž."
Vai aktieris pats tic likteņa neizbēgamībai? Eduards atklāj, ka viņa uzskatā dzīvē pastāv arī neizbēgamas lietas, tomēr tajā iespējami vairāki scenāriji, un tie atkarīgi no tām mazajām izvēlēm, ko cilvēki izdara katrā konkrētajā dzīves posmā. Nereti – un tā tas notiek arī ar Janu lugā – cilvēks nolemj pats savu likteni, nespējot atraisīties no iekšējiem blokiem, kuru veidošanā piedalās arī sabiedrība.
Lai arī lugas notikumi ir traģiski un nopietni, tajos ievīts spirdzinošs humors. "Ir interesanti strādāt ar Feliksu, jo viņš ir režisors, kuram tiešām ir pilnīgi skaidrs, ko viņš grib. Mums pašiem mēģinājumu process arī ir bijis diezgan smieklīgs, esam izsmējušies, jo situācijas reizēm ir ļoti absurdas, tekstuāli tur nekas netiek slēps," atklāj Eduards Johansons.
Nākamās izrādes – 27. maijā un 16., 17. jūnijā.