Trausli cilvēki raupjā vidē

"Tik daudz dēlu un tik maz tēvu – aizgāja karā, jūrā, pie tantes. Puisītis – zirnītis TV skatās, mācās Bārbijai iesiet bantes," savā dziesmā Par tēviem (2011) dziedāja grupa Gaujarts. Par tēviem ir arī režisora Elmāra Seņkova jaunākā iestudējuma nosaukums. Tā pirmizrāde notiks Latvijas Nacionālā teātra Aktieru zālē rīt, 31. janvārī, plkst. 18. 

Šajā izrādē piedalās aktieri Ainārs Ančevskis, Juris Hiršs, Ivars Kļavinskis, Egils Melbārdis, Igors Šelegovskis, Reinis Suhanovs un Valters Sīlis, un tā tapusi kā visu iesaistīto pušu kopdarbs. Tas ir bijis neparasts mēģinājumu process, kurā vienu mēnesi viņi veltījuši sarunām par saviem tēviem – stāstījuši par dažādām sajūtām, gadījumiem un notikumiem.

Garāža kā templītis

"Man bija interesanti vērot, kā vīrieši runā par saviem tēviem, jo parasti viņi to nedara. Viņi runā par sievietēm, mātēm un mašīnām, jo runāt vīrietim par vīrieti vārdā "tēvs", kurš ir bijis autoritāte vai pāridarītājs, ir ļoti grūti – atzīt, ka kāds cits vīrietis ir bijis pārāks par viņu," sarunā ar laikrakstu Diena saka Elmārs Seņkovs, kurš šo izrādi radījis tā, kā mēs atceramies savu pagātni – fragmentāri. 

Režisors šo iestudējumu salīdzina ar mozaīku, kurā dokumentāli stāsti sajaukti kopā ar fantāziju un veido skaudri poētisku bildi, kurā var saskatīt kļūdas, vientulību, vēlmi kaut ko izmainīt. "Galu galā tas ir stāsts par trausliem cilvēkiem raupjā vidē – garāžā," raksturo Elmārs Seņkovs, kurš par vienu no saviem iedvesmas avotiem min mākslinieces Katrīnas Neiburgas īsfilmu Garāžas (2016).