Varonis, kurš palīdz dzīvot

Ievērojamā čehu rakstnieka Jaroslava Hašeka (1883-1923) satīrisko romānu Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā dramatizējis un iestudējis režisors Varis Brasla.Šveika piedzīvojumi Pirmā pasaules kara laikā Austroungārijā mūsu publikai nav sveši jau kopš 1928. gada, kad režisors Eduards Smiļģis iestudēja izrādes Šveiks dzīvo sveiks! un Šveiks frontē Dailes teātrī. Latvijas pirmā Šveika titulu toreiz iemantoja aktieris Augusts Mitrēvics. 1961. gadā tapa jauns E. Smiļģa iestudējums Šveiks ar Gunāru Placēnu galvenajā lomā. LKA E. Smiļģa Teātra muzeja speciāliste Rita Rotkale atklāj, ka lomu līdz pirmizrādei gatavojis arī Eduards Pāvuls, taču turpmāk to nespēlējis. Tad sekoja režisora Arvīda Cepurīša izrādes Šveiks un Šveiks frontē Valsts Leļļu teātrī 1974., 1975. gadā, Šveika lomā - Egons Maisaks, vēlāk Kārlis Kupčs. 1986. gadā Šveiks «ceļoja» uz Liepājas teātri, kur to iestudēja Valdis Lūriņš un atveidoja aktieris Jānis Kuplais. Kārļa Auškāpa skatuviskajā variantā 1998. gadā Dailes teātrī tika uzvests Šveiks, 2000. gadā - Šveika jaunās dēkas. Abos iestudējumos Šveiku spēlēja Artūrs Skrastiņš, piedalījās grupas Prāta vētra un _Labvēlīgais tips._Valmieras teātra dramatizējumā iekļautas J. Hašeka romāna ainas no Šveika dzīves Prāgā, mobilizācijas un piedzīvojumiem pa ceļam uz Pirmā pasaules kara fronti, atstājot karalauka notikumus ārpus izrādes. «Mūsu afišā ir pareizi uzrakstīts - izrāde ir paraugs izdzīvošanai trakos laikos. Šveiks skatās uz visu ļoti optimistiski un nekad netur ļaunu prātu, vienkārši - iet tālāk,» teic aktieris Tālivaldis Lasmanis. Viņaprāt, Šveikam piemītošais naivums attieksmē pret dažādām dzīves situācijām, kādās viņam gadās nonākt, drīzāk strādā kā pašaizsardzības līdzeklis. Šveika būtībā aktieris vairāk saskata dzīvesgudrību. «To Šveika fenomenu vēl neviens tā īsti nav uzminējis,» viņš saka. «Pagājušajā gadā Smiļģa mājā bija Šveiku saiets, kur piedalījās Čehijas vēstnieks Latvijā. Viņš savā runā pauda izbrīnu, ka Šveiks Latvijā ir tik ļoti daudz spēlēts. Laikam jau mums ar čehiem ir kaut kas radniecīgs.»Kad valmierieši tikko sākuši veidot izrādi, T. Lasmanim šķitis, ka viņam un Šveikam ir maz kopīgā, tomēr darba procesā viņš pārliecinājies par pretējo. «Strādājot pie katras jaunas lomas, vienmēr ir tā, ka arī dzīvē tu drusciņ kļūsti tāds, kāds ir tēls, ko tu pašlaik radi. Reizēm tas sagādā problēmas, bet šoreiz šis tēls ar savu bezbēdīgo skatu uz dzīvi mani uzjautrina un palīdz dzīvot,» stāsta aktieris.Pieturoties pie mākslinieka Jozefa Lada leģendārajām J. Hašeka grāmatas ilustrācijām, Valmieras teātra Šveiks ieturēs mēreni apaļīgo auguma aprišu līniju. Izrādes kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa, grima un parūku māksliniece Ilze Muraška parūpējušās, lai arī pārējie tēli būtu gluži kā no grāmatas izkāpuši.Iestudējuma noskaņu radīs komponista Emīla Zilberta dziesmas ar Jāņa Petera vārdiem, Kristapa Skultes scenogrāfija, Igora Kapustina gaismas un Alberta Kivlenieka horeogrāfija.