Cikla mērķis ir turpināt iepriekšējā lekciju sērijā aplūkoto šausmu kino ģenealoģiju. Šoreiz uzsvars netiek likts uz šī žanra vēsturisko attīstību, bet šausmu kino plašākā kontekstā: kādas ir atšķirības amerikāņu un britu žanra evolūcijā, kāda stilistika raksturo komēdijas un šausmu kino sintēzi, kā arī izcilu literatūras klasiķu (Henrija Džeimsa, Edgara Alena Po un citu) un mūsdienu šausmu romāna (Stīvens Kings) ietekmi uz šausmu kino žanra attīstību.
11. februāra lekcijā Bailes un šausmas Amerikā tiks aplūkotas par kulta filmām kļuvuši darbi, kas būtiski ietekmējuši mūsdienu šausmu kino estētiku un tēlus. Šīs ir filmas, kas šodienas masu kultūras kontekstā var tikt raksturotas kā mākslas pārstrāde popkultūrā, ar visai nenozīmīgu estētisku vērtību. Lekcijā tiks aplūkotas tādas filmas kā Viljama Kāstla Misters Sardonikuss (Mr. Sardonicus, 1961), šī paša režisora kulta filma Baisais (Macabre, 1958), savulaik aizliegtā Touba Kopera filma Teksasas ķēžzāģa slepkavība (Texas Chainsaw Massacre, 1974), Viljama Frīdkina filma Eksorcists (The Exorcist, 1973), Romāna Polaņska Īrnieks (The Tennant, 1976) un citas.
18. februārī notiks lekcija Stīvens Kings: ģēnijs vai manipulators? Atbilde uz jautājumu, vai Stīvens Kings ir izcils rakstnieks nav vienkārša. Tāpēc šī lekcija tiks veltīta viņa kā literāta analīzei un aplūkotas filmas, kas tapušas pēc Kinga darbiem. Būtiskākais jautājums ir, vai Kinga darbi kalpojuši tikai par iedvesmu ievērojamu režisoru filmām, vai arī ir vērtība par sevi. Lekcijā tiks analizētas tādas filmas kā Braiena de Palmas Kerija (Carrie, 1976), Touba Hūpera Salemas liktenis (Salem’s Lot, 1979), Džona Kārpentera Kristīne (Christine, 1983), Luisa Tīga Kaķacs (Cat’s Eye, 1985), Stenlija Kubrika Mirdzums (Shining, 1980).
Literatūras klasiķu slēptās bailes - tāda būs 25. februāra lekcijas tēma. Tajā tiks aplūkoti vairāku literatūras klasiķu darbu ekranizējumi: Henrija Džeimsa izcilā stāsta kino versija, ko uzņēmis Džeks Kleitons ar nosaukumu Nevainīgie (The Innocents, 1961), Edgara Alena Po stāstu ekranizācijas, tādas kā Žana Epšteina Ašeru nama gals (The Fall of the House of Usher, 1928), Roberta Florija Slepkavības Morga ielā (Murders in the Rue Morgue, 1932) un citas. Tiks analizēta arī Nikolja Gogoļa izcilā stāsta Vijs ekranizācija, ko 1967. gadā uzņēmis Konstantīns Jeršovs.
5. marta lekcijā tiks runāts par komiskajām šausmām. Šausmu kino parodijas piemēri, tādas filmas kā Franka Oza 1986. gada filma Mazais šausmu veikaliņš (Little Shop of Horrors), kas ir Rodžera Kormana 1960. gada filmas ar tādu pašu nosaukumu rimeiks, Romāna Polaņska filma Bezbailīgie vampīru slepkavas jeb Atvainojiet, jūsu zobi mana kaklā (Fearless Vampire Killers), kā arī daži mūsdienu kino piemēri.
10. marts - Bailes britu gaumē. Lekcijā tiks apskatīta melnā humora dzimtenes Lielbritānijas šausmu kino klasika. Piemēram, Robina Hārdija filma Klūgu vīrs (The Wicker Man, 1973), Vulfa Rillas Nolādēto ciems (Village of the Damned, 1960), Džona Gillinga Reptīlis (The Reptile, 1966) un citas filmas.
Biļešu cena - 4.50 eiro, pērkot internetā www.bezrindas.lv 3.50 eiro. Studentiem, senioriem 3 eiro.