"Patlaban ir saraksts ar 21 iespējamo koncertzāles atrašanās vietu, tāpēc tagad rīkot kaut kādu balsošanu nebūtu pareizi. LAS padome vienojās par konkrētu rīcības plānu un to piedāvās KM," sacīja Poga.
Viņš pastāstīja, ka rīcības plāns paredz četrus posmus - izraudzīties koncertzāles atrašanās vietas vērtēšanas kritēriju, jāizveido darba uzdevums visam vērtēšanas posmam, jāapkopo līdz šim izdarītais dažādu atrašanās vietu analīzē un noslēgumā jāveic atrašanās vietas vērtēšana.
"Vērtēšanā jāpiedalās pārstāvjiem no KM, koncertzāles lietotāju - mūziķu - pārstāvjiem, arhitektiem, pilsētplānotājiem, ainavu arhitektiem, antropologiem un citām ieinteresētajām pusēm un speciālistiem. Visi iesaistītie atrašanās vietu varēs vērtēt pēc konkrētiem kritērijiem un pieņemt lēmumu," sacīja Poga.
Tāpat LAS prezidents uzsvēra, ka procesam nepieciešams publiskums - gan attiecībā uz kritērijiem, gan arī attiecībā uz priekšlikumiem, lai varētu saprast, kāpēc tie ir tādi, kādi ir.
Poga atgādināja, ka ir izskanējuši daudzi koncertzāles atrašanās vietas priekšlikumi, tostarp no dažādām iniciatīvas grupām.
"Tāpat ir jārunā ar politiķiem, Rīgas domes Pilsētas attīstības biroju, Rīgas pilsētas arhitekta biroju, jo koncertzāle tiek plānota Rīgā. Jāiziet cauri visam šim procesam un tad varēsim nonākt līdz saprotamam rezultātam. Līdz šim koncertzāles vietas atrašanas procesi bijuši neapmierinoši un nesaprotami," sacīja Poga.
Jautāts, cik ilgu laiku varētu prasīt rīcības plānā paredzētais vērtēšanas process, Poga sacīja, ka tam būtu nepieciešami trīs vai četri mēneši. "Vispirms ir jāizveido konkrēts laika grafiks un tad tam jāseko pa konkrētiem rīcības plāna posmiem," piebilda Poga.
Iepriekš kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) aicinājis LAS paust vienotu viedokli par akustiskās koncertzāles atrašanās vietu.
Puntulis uzsvēra, ka dzirdējis neskaitāmus iemeslus, kāpēc koncertzāle nevarētu atrasties AB dambī, Elizabetes ielā 2 vai citviet, tāpēc ministrs vērsies pie arhitektus vienojošās institūcijas, lai tā vienotos par tādu koncertzāles novietni, kas būtu pieņemama visai arhitektu saimei vai vismaz vairākumam balsojot, un tad piedāvāt šo variantu KM.
Ministrs pauda pārliecību, ka, iepazīstoties ar visām esošajām un turpmākajām izpētēm, tiks panākta vienošanās par koncertzāles atrašanos Elizabetes ielā 2.
Puntulis atzīmēja, ka līdz šim par koncertzāles atrašanos šajā vietā LAS nav devusi skaidru atbildi.
Tāpat viņš norādīja, ka LAS prezidents šo izaicinājumu ir pieņēmis un, savukārt, ja tiks lemts, ka akustiskās koncertzāles būvniecība nevarēs atrasties Elizabetes ielā, Puntulim priekšā gaidāms politisks izaicinājums.
"Ja izvēlētā novietne nebūs Elizabetes ielā 2, man kā politiķim vajadzēs vērsties pie valdošās koalīcijas ar nebijušu gadījumu - trešo reizi divu gadu laikā piedāvāt citu koncertzāles novietni. Es ceru, ka tā nebūs un mēs spēsim vienoties. Ja LAS būs alternatīvs piedāvājums, domāju, ka tā no savas puses KM to piedāvās," sacīja Puntulis, apliecinot, ka attiecībā uz teritoriju un ēku Elizabetes ielā 2 turpinās un vēl turpināsies izpētes.
Tāpat ministrs uzsvēra, ka līdz LAS lēmumam, kurss uz Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2 paliek nemainīgs. Ja LAS lēmums, kuru ministrs ir aicinājis sagatavot līdz 1.martam, krasi neatšķirsies, marta sākumā tiks izsludināts starptautisko metu konkurss.
Pērn decembra vidū notika KM Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstības darba grupas tiešsaistes sanāksme, kuras locekļi tika iepazīstināti ar aktuālo informāciju par izpēšu rezultātiem par Elizabetes ielā 2 - dendroloģisko izpēti un padziļinātu ēkas pamatu un pāļu tehnisko izpēti, ko realizēja VAS Valsts nekustamie īpašumi.
Valdība apstiprinājusi nacionālās koncertzāles projekta attīstību Elizabetes ielā 2, kurā kādreiz atradās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Komunistiskās partijas Centrālkomiteja, vēlāk - Pasaules Tirdzniecības centrs.
Aptuveni 20 arhitektu grupa vērsās Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2.
Savukārt Nacionālā arhitektūras padome rosinājusi KM izveidot Nacionālās koncertzāles projekta darba grupu ar iesaistīto jomu profesionāļiem, kuras uzdevums, iesaistot sabiedrību, būtu veidot kvalitatīvu arhitektūras procesu un izstrādāt projekta īstenošanas ceļa karti.
Kopš valdības lēmuma ir izskanējuši ļoti atšķirīgi viedokļi par koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2.