Jāzepa Dobkeviča darba mūžs ir veltīts dzimtā Latgales novada un it īpaši Krāslavas puses ļaudīm. Pēc pirmās darba pieredzes Andrupenes Tautas namā, viņš 40 gadus (1978–2018) nostrādā Krāslavas pusē – organizējot, vadot pasākumus, rūpējoties par Krāslavas novada māksliniecisko kolektīvu ikdienas vajadzībām un svētku norisēm, veicot apjomīgu, emocionāli sarežģītu un citiem bieži vien neredzamu darbu. Krāslavas novads ir vieta, kur Dvina pārtop Daugavā un sveiciens "Labrīt” atskan daudzās valodās – latviski, latgaliski, poliski, krieviski, baltkrieviski. Būdams polis, bieži ciemojoties pie mātesbrāļa katoļu draudzē, iemācījies arī latgaliešu valodu, Jāzeps ir mācējis atrast kopīgu valodu ar visiem, jo uzskatījis, ka tieši kultūra un mākslas veido neredzamus tiltus uz mieru un savstarpējos cieņu. Visprecīzākie vārdi, kas raksturo Jāzepa būtību ir sirsnīgums, laipnība un mīlestība pret apkārtējiem cilvēkiem.
Jāzeps Dobkevičs ir veicis aktīvu sabiedrisko darbību ilgus gadus būdams Krāslavas Romas katoļu draudzes un arī Krāslavas poļu biedrības valdes priekšsēdētājs. Par nozīmīgo veikumu kultūras jomā Jāzeps Dobkevičs ir saņēmis neskaitāmus Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atzinības rakstus, bet 2005. gadā - Polijas Republikas Zelta medaļu Par mantojuma saglabāšanu.
Šobrīd Jāzepa galvenā rūpe ir viņa ģimene – sieva, dēla Jāņa un meitas Kristīnes ģimenes un mazbērni, kas vasaras pavada sava vectēva mājās Krāslavas pusē. Līdz šim Latgaliešu kultūras gada balvā Boņuks par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināti grāmatizdevējs Jānis Elksnis, dzejnieks un literatūrzinātnieks Osvalds Kravalis, sabiedriskais darbinieks, Latgaliešu rakstniecības muzeja vadītājs Pēteris Locis, dzejnieks, folklorists un sabiedriskais darbinieks Antons Slišāns, radio raidījuma Latgolys vuords veidotājs Broņislavs Spridzāns, etnogrāfiskā ansambļa Rikova ilggadējā vadītāja Janīna Mičule, Atašienes etnogrāfiskā ansambļa Vīraksne vadītāja Valentīna Mičule, kordiriģente Terēze Broka, žurnāliste, žurnāla Katōļu Dzeive redaktore Maruta Latkovska, katoļu prāvests, kultūrvēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Budže, kordiriģenti un pedagogi Antoņina un Vitolds Milaševiči, skolotājs, publicists un literāts Alberts Spoģis, valodniece Lidija Leikuma, mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks, tēlnieks Indulis Folkmanis, keramiķis Voldemārs Voguls, kordiriģents Jānis Gruduls un fotomākslinieks Igors Pličs.
Latgaliešu kultūras gada balva Boņuks pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības Gors komanda, sadarbojoties ar biedrību Partitūra. Boņuks 2023 norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma un biedrība Latgales reģiona attīstības aģentūra, kā arī Līvānu, Ludzas, Preiļu. Krāslavas novada pašvaldības un Rēzeknes pilsētas dome. Par informatīvo atbalstu pateicamies Latvijas Televīzijai, medijam Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, Latvijas Radio Latgales studijai un Latvijas Sabiedrisko mediju portālam LSM.lv.
Par Boņuks 2023 ceremonijas vadītājiem kļūs brāļi Kozlovski - Oskars, Juris, Jānis un Mārtiņš aka Kozmens – plašāk pazīstami, kā humora šova Četri brāļi dalībnieki. Skatītājus klātienē un LTV1 translācijā priecēs vīru koris Graidi, Laimas muzykanti, apvienība Sabia Music, kapela Bumburneicys, Latgalīšu reps, MARYSANA band, MIKC Latgales mūzikas un mākslas vidusskola džeza apvienība Sipisnīks ar madu, JDK Dziga un VPDK Dzimta. Latgaliešu kultūras gada balvas pasniegšanas ceremonijā tiks noskaidroti arī publikas simpātijas balsojuma balvas – Žika – saņēmējs. Savu simpātiju katru dienu vari atbalstīt Latvijas Sabiedrisko mediju portālā LSM.lv, kurā balsošana notiks sadarbībā ar latgaliešu kultūras ziņu portālu lakuga.lv. Balsojums sāksies 16. februārī un būs līdz 29. februārim.
Biļetes uz Boņuks 2023 var iegādāties gan Gors, gan Biļešu paradīze biļešu tirdzniecības sistēmās internetā, gan kasēs klātienē.